Signe Prodniece – Pirmais Latvietis uz Mēness.

Dalies ar šo bloga rakstu!

Interviju sagatavoja: Sanita Lontone – Machyna

Saulainā smaida īpašniece, aktrise, skatuves māksliniece, producente, tagad arī sava podcast “Pirmais latvietis uz Mēness” vadītāja Signe Prodniece (Signe Preston). Viņa, viennozīmīgi,  ir viens no atsaucīgākajiem, draudzīgākajiem cilvēkiem, ko man nācies satikt.

Signe aktiermākslā ir atradusi to, kas ļauj viņai tā pa īstam justies dzīvai, sajusties piederīgai un ielikt visu savu sirds degsmi aktrises profesijā. Smagā darbā gūtā atzinība Signei ir pavērusi jaunus apvāršņus arī citās dzīves sfērās, ar savu uzdrīkstēšanos viņa ir pierādījusi to, ka viss ir iespējams. Ir tādi cilvēki, kurus nevar atdalīt no tā, ko viņi dara. Cilvēks un viņa nodarbošanās, tas ir kā viens veselums un Signe ir viens no tādiem cilvēkiem. Ar savu aizrautību un kaislību pret visu, ko viņa uzsāk, viņa spēj uzrunāt un iedvesmot ikvienu.

Ar savu pozitīvo skatu uz dzīvi un drosmi Signei ir izdevies satikt un sadarboties pat ar tādu filmu zvaigzni kā Toms Hārdijs un spēlēt līgavas māsas lomu Eltona Džona biogrāfiskajā mūziklā “Rocketman”.Viena no labākajām īpašībām Signē ir tāda, ka nodziestot starmešu gaismām, viņa saglabā savu vienkāršību un gūstot panākumus nezaudē savu būtību.

Ar savu cilvēcisko atklātību, viņa rada pozitīvu saturu sociālajos tīklos.“Pirmais Latvietis Uz Mēness” ir viņas Youtube kanāls, kurā viņa ar saviem viesiem runā par to, ko nozīmē panākumi, kāds ir cilvēks, kurš dara un sasniedz virsotnes ar to, ko viņš dara. Signes devīze ir “Latvija ir tik liela, cik tālu iet tās latvietis.”Ar saviem viesiem Signe sarunājas par motivējošām un aktuālām šodienas  sarežģītā laika tēmām.

Tu esi radoša personība un izpaud sevi mākslā. Kā tas viss sākās? Pastāsti par savu radošo darbību!

Mana prioritāte vienmēr ir bijusi brīvība un esmu vienmēr vēlējusies darīt to, kas man pašai sagādā prieku.Mani nevar ielikt rāmītī. Vienmēr esmu zinājusi, ka vēlos piedalīties plaša spektra projektos, kuri ir saistīti ar manu mīlestību pret aktiermākslu.

Jau no skolas laikiem biju saistīta ar mākslu – dejoju Jēkabpils jauniešu kolektīvā pie Agritas Vidžes „Tērpu teātris”, tur iemācījos disciplīnu  pret skatuvi. Agrita bija mana pirmā mentore, ļoti spēcīga personība, ļoti pozitīva un iedvesmojoša, bet arī gana stingra, kas mūs labi sagatavoja priekšnesumiem.

Vēlāk man bija tas prieks piedalīties Tele 2 priekšapmaksas kartes  Zelta Zivtiņas projektā, kur filmējos reklāmās. Tas  man deva ļoti daudz zināšanu tieši par filmēšanas laukumu. Mums bija lieliski atlasīta komanda. Sapratu profesionālas un draudzīgas komandas nozīmi šajā industrijā. Joprojām to atceros ar labākajām emocijām. Esmu piedalījusies ari pirmajā Super Nova projektā ar dziesmu “Sweet Girl”. Tajā laikā es nebūt nebiju profesionāla dziedātāja, bet gaismas ātrumā sagatavojos un piedalījos ar cienīgu priekšnesumu. Tur guvu pašpārliecību un ticību sev, man toreiz nelikās, ka esmu  ar lielām vokālajām dotībām, bet sapratu to, ka uzdrošinoties cilvēks var tālu tikt. Tolaik mācījos dziedāt pie Janas Kay. Jana man iemācīja ļoti daudz par mūziku un Latvijas šovbiznesu, jāsaka, ka viņa ir mana nākamā mentore, kas ietekmēja skatījumu gan uz dzīvi, gan uz radošo industriju.

2015. gadā atbraucu uz Londonu studēt teātra mākslu, biju veiksmīga tikt Theatre Lab kompānijā. Tas ir profesionāls kolektīvs, kurš manī atmodināja mīlestību pret teātra mākslu. Tās sajūtas, veidojot izrādi, enerģijas apmaiņa izrāžu laikā, skatuves smarža, milzīgie putekļainie aizkari, tās ir neaprakstāmas sajūtas.

Zinu, ka nu jau vairākus gadus dzīvo Anglijā un esi paguvusi iepazīt šīs valsts specifiku. Vai ir liela atšķirība starp tavu aktivitāti Latvijā un Anglijā? Vai dari ko līdzīgu UK tam, ar ko nodarbojies Latvijā?

Protams, atšķirība starp Latviju un Angliju ir jūtama. Latvijā viss šķiet tādā rokas stiepiena attālumā, kopumā vienmēr jutos, ka visi ir savējie. Savukārt te UK viss iet caur vairākiem cilvēkiem, ļoti daudziem tev sevi ir jāpierāda, lai dabūtu darbu. Ļoti daudz kam jāpielāgojas, tu vairāk sāc vērot un „lasīt” cilvēkus, attīsti uzmanību, tas ļoti noder ikdienā.

Joprojām turpinu radīt un piedalīties radošos projektos. Neatkarīgi no valsts, vienmēr esmu vēlējusies darīt to, ko tagad daru – aktīvi darbojos mākslas pasaulē, filmu industrijā un tagad vadu savu sarunu šovu jeb mūsdienu terminā – podkāstu.

Kā redzi aktiermāklsu Latvijā un UK? Vai ir kaut kas kopīgs? Kas ir atšķirīgs?

Neskatoties uz valsti, aktieris ir un paliek aktieris. Viņa uzdevums ir izlaist stāstu caur sevi, viņam ir jākalpo stāstam un personāžam, jāaiznes stāsts līdz skatītājam un tas ir uz viņa pleciem, cik labi viņš to izdarīs.

Ja runājam par tehnikām un metodēm, kā to izdarīt, tas ir cits stāsts.

Manā skatījumā, svarīgi ir noņemt savu ego un nedrīkst pieļaut, ka tas iet pa priekšu.Diemžēl, bieži vien. Dažu aktieru spēle mūs neuzrunā, jo aktiera ego ir aizgājis pa priekšu, viņš ir vēlējies vairāk izrādīt sevi un nav tur, lai stāstītu personāža stāstu. Tajā pašā laikā, aktieris ir un paliek tikai aktieris, viņš tiek apstiprināts lomai no vairākiem cilvēkiem, kas veido projektu, un šis jau būs komandas jautājums –  cik ticami mums pastāstīs stāstu.

Es ticu, ka Latvijā varētu radīt fantastiskus projektus, Latvijas aktieri ir ļoti spējīgi.

Anglijā ir ļoti daudz iespēju mācīties. Esmu mācījusies pie Toma Todoroffa, kura audzēkņi ir bijuši Samual L. Jackson, Kevin Spacey, Natalie Portman. Šī cilvēka enerģija ir kaut kas neticams, kā viņš spēj likt tev noticēt sev, viņa metodes, ar kurām strādājām, attīstīja arī manas spējas. Anglijā ir nebeidzamas iespējas satikt un strādāt ar augsta ranga cilvēkiem.

Don Juan Moliere, Hoxton Hall, London

Tu esi gan teātra, gan filmu aktrise, vai vari pastāstīt kāda ir atšķirība starp teātra skatuvi un kino kameru? Kuri projekti Tevi piesaista vairāk un kādēļ?

Uz skatuves aktierim ir jābūt skaļam un pamanāmam, visam jābūt pārspīlētam, jāpiepilda telpa ar savu klātbūtni, jābūt pašpārliecinātam. Es mīlu skatuvi, tā ir maģija, tas ir kaut kas īpašs, tas moments, mirklis pirms izrādes un kad izrāde sākas- vārdiem neaprakstāmi. Jūtama enerģija, tu saproti, ka uz šīs pašas skatuves pirms tevis ir bijuši tik daudzi un tagad tur esi tu.

Savukārt, filmējot filmas, aktierim ir jābūt vairāk introvertam, bieži vien ir tā,  jo klusāks, jo labāks tu esi. Tev jābūt neitrālam. Tu vairāk vari būt pats, tik ļoti nepārspīlēt, bet tas viss ir atkarīgs no scēnas. Filmējot tev jābūt vienam no komandas. Kā piemēru varu minēt – 2019. gadā piedalījos “Venom 2” filmēšanā un vairākas dienas meklējām, kur ir  galvenās lomas atveidotājs –Tom Hardy, beigu beigās atklājās, ka viņš piestrādā kā asistents, pielabo šo to filmēšanas laukumā, atnes kādam vajadzīgo tehniku, viņš bija tik neitrāls un nemanāms, ar tik pazemīgu enerģiju tik augstas klases aktieriem! Tas bija labākais piemērs, ko no aktieriem esmu redzējusi – būt profesionālam, būt daļai no komandas, būt ieinteresētam virzīt komandu uz priekšu. Kā arī filmējot, tev jābūt gatavam uz visu, piemēram, var būt auksta nakts un tev ir jāfilmējas vasarīgās noskaņās, jātēlo, ka viss ir kārtībā, kaut gan tu salsti un to nedrīkst izrādīt. Tur ir iesaistīti tik daudzi cilvēki, lai to uzfilmētu, lai to apstrādātu vēlāk, ka tu vari aizmirst par apstākļu neērtībām. Pati esmu sajūsmā par Gaja Ričija filmām, tās ir uzņemtas ar jēgu, ar domu, izceļot vērtības un uzmanība tiek pievērsta vissīkākajām detaļām, man tas šķiet fantastisks darbs.

Virgin Media TV advert 2017

Pastāsti, kas ir tavi līdz šim lielākie sasniegumi?

Kā pirmo pie sasniegumiem vēlos minēt brīvību izpaust savu radošumu un neatkarību. Tas, ka es daru to, kas man patīk, vienmēr bijis ļoti svarīgi, lai justos laimīga. Protams, tam visam ir bijusi sava cena un ne vienmēr viss bijis viegli. Esmu strādājusi darbos, kas ir smagi, lai tikai kaut reizi mēnesī varētu darīt to, kas liek man justies pa īstam laimīgai un dzīvai.

Tas, ka, neskatoties ne uz ko, dzīvojot citā valstī, esmu spējusi saglabāt attiecības ar saviem tuvajiem cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā un citur pasaulē.

Pabeidzot universitāti Londonā, mums visiem vajadzēja praksi. Es izlēmu, ka vēlos tādu pamatīgu un īstu pieredzi un tiku pieņemta kolektīvā, kurš bija ļoti profesionāls, gāju, runāju pati, pierādīju sevi un viņi saskatīja manī to, kas bija vajadzīgs lomai un bija fantastiski uzstāties ar šiem cilvēkiem. Teātris bija veclaicīgs, zeltītiem aizkariem un krēsliem.

Jau Zelta Zivtiņas kolektīvā sapratu, ka vēlos filmēties vairāk. Mans lielākais sasniegums filmās līdz šim ir „Rocketman”, kur spēlēju līgavas māsu. Filmējos ar Jamie Bell,  „Billy Elliot” galveno  aktieri, ar viņa filmu izaugu un tagad bija iespēja strādāt ar šo cilvēku. Sajūsma, protams, bija liela.

Esmu arī daudz filmējusies  kā backgroud/extra aktrise un Anglijā priekšrocība ir tā, ka var sastapt cilvēkus, kas ir no lieliem projektiem. Esmu strādājusi ar  Chris Hemsworth, David Beckham, kā arī esmu strādājusi ar cilvēkiem no Game Of Thrones – Nathalie Emmanuel, Richard Madden, Gwendoline Christie – super garā sieviete un citiem.

Pirms gada uzsāku sadarbību ar režisoru no BBC un kopā taisījām atlases aktieriem. Esmu otrpus noklausīšanās procesam, redzu aktierus, kuri cenšas dabūt lomu, to stresu, un ir jāsaprot, vai aktieris dotajā gadījumā der vai tomēr nē.

Viennozīmīgi arī savu podcast pieskaitu pie sasniegumiem, tas ir mans pēdējā laika aktuālākais projekts, pie kā strādāju un ielieku tur savu laiku un sirdi. Veidoju to tā, lai ir interesanti gan pašai, gan skatītājam/klausītājam. Jāsaka, ka esmu ļoti veiksmīga ar viesiem, izvēlos jaukus, pozitīvus cilvēkus un līdz šim tie tādi arī ir bijuši.

Tas, ka esmu uzdrošinājusies tik daudzās situācijās, ir spēlējis lielu lomu, lai man būtu sasniegumi.

Cilvēki, kas dzīvē daudz dara, parasti saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Kas ir bijis lielākais izaicinājums tev kā aktrisei un kā publiskam cilvēkam?

Kā aktrisei – pārkāpt pāri savam ego un pa īstam

ieklausīties režisorā, saprast, ka tu neesi vienīgais noteicējs, kādam ir jābūt tēlam. Arī palaist nedrošību, ka neesmu pietiekoši laba Anglijas publikai. Nu jau ir pierādījies, ka viss kārtībā.

Kā publiskam cilvēkam – saglabāt pozitīvismu, kad veidoju savus projektus. Vienmēr būs kāds, kurš kaut ko teiks, bieži vien kritika ir objektīva, tajā arī ieklausos, pārējais paliek otrpus žogam.

Padoms, ko tu dotu sev, ja satiktu sevis jaunāku versiju?

Darīt vairāk, pat ja pieļauj kļūdas. Jo vairāk kļūdu mēs pieļaujam, jo vairāk iemācāmies. Kā arī ieteiktu sev tik agri neuzsākt nopietnas attiecības. Domāju, ka divdesmit gadu pirmā daļa vairāk domāta, lai veidotu karjeru.

Hoxton Hall, London

Kā radās ideja par podcast?Un kāds ir tā mērķis? Kas ir tavas galvenās vērtības, ko vēlies nodot cilvēkiem?

Šī ideja atnāca pie manis pagājušā gada vasarā Anglijā. Zvilnot lauku mājā, klausījos Prāta Vētru un jutos nostalģiska. Domāju, cik daudz ir interesantu cilvēku no Latvijas, kuri nodarbojas ar interesantām lietām, bet reti kurš par  viņiem ir dzirdējis. Domāju, ko es ar to varētu darīt, kādēļ gan nepamēģināt uztaisīt projektu, kur es varētu runāt ar cilvēkiem? Ņemot vērā, cik podcast formāts ir kļuvis populārs, izlēmu to darīt. Man pašai vienmēr paticis Joe Rogan. Patīk, cik izglītojoši un tai pat laikā brīvā formā, vienkāršā valodā notiek šīs sarunas. Ar savu podcast, izvirzīju uzstādījumu, ka vēlos veidot pozitīvu materiālu, no kā cilvēki var smelties, iedvesmoties.

Spied uz – Pirmais Latvietis uz Mēnes un klausies Signes podkāstu.