„60. gados viņa vilka kuplus svārkus un kurpes ar tik spiciem papēžiem, ka tie grima saules sakarsēta asfaltā. 70. gados – izaicinošu mini un platformenes. Varonīgi staigāja ar parūku pat vasarā. Bet jau 70. izskaņā kļuva romantiska un noslēpumaina – garās, plandošās kleitās, ar platmali, kas aizēnoja seju. Modē bija retro, kas nu jau viņai piestāvēja vislabāk. Šo sievieti (vārdu „dāma” toreiz nelietoja) nebija grūti saprast – dienu strādājot flīzētāju brigādē, vakarā viņa vēlējās izskatīties tik sievišķīgi, cik vien iespējams.” Autors Vilnis Vējš, ekspozīcija apskatāma SIA “Rīgas nami”, Brīvības iela 49/53.
„Modei nozīme ir bijusi visos laikos, jo mode ir bijis veids kā izcelties, atiet no ikdienas rutīnas un rūpēm, lai sapucētos, radītu sev svētkus,” modes nozīmi skaidro modele Māra Kampernova. „Domāju, ka 60./70.-tajos gados uz ielām vairāk varēja redzēt tieši sieviešu radošās izpausmes. Ja apģērbus, kuri bija modē nevarēja nopirkt, tos šuva pašas. Mūsdienās ir pieejams gandrīz viss, tādēļ aktuālāks ir stils – veids kā katra sieviete vienu un to pašu apģērbu kombinē ar citiem apģērbiem, aksesuāriem, frizūrām. Mūsdienu modernā sieviete tieši ar to atšķiras – nevis ar to, kāda lieta tev ir, bet gan kā tu to māki salikt kopā ar citām un iznest,” par mūsdienu sievietes stila izjūtu stāsta Māra.
Runājot par aizgājušā laika ietekmi uz mūsdienu sievieti, Māra norāda, ka mūsdienu sieviešu vienojošais elements ir mērķtiecība. „Mūsdienās 60./70.-to gadu modes ietekmi jūt tieši vintage tirdziņos, jo tur var nopirkt lietas, kuras nēsājušas mūsu mammas, tēti un vecvecāki. Iedvesmu var smelties no vecajiem “Rīgas Modes” žurnāliem, un modes žurnālistiem būtu jāmācās, kā tādos apstākļos, izveidot tik kvalitatīvu modes žurnālu. Bet nevajadzētu aizmirs, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, un visi trīs stilu veidi, kas minēti skatloga stāstā, ir sastopami mūsdienu sievietes garderobē. ”
Par projektu “Skatlogi uz Brīvības ielu”
Maijā rīdziniekus un Rīgas viesus priecēs unikāla ekspozīcija astoņos Brīvības ielas skatlogos. Projekta “Skatlogi uz Brīvības ielu” laikā astoņi ierastie veikalu, kafejnīcu un uzņēmumu skatlogi uz mēnesi tiks padarīti par savstarpēji saistošām, vēsturi reflektējošām mākslas formām. Skatlogi atspoguļos Brīvības ielas vēsturi laika posmā no 1914. gada līdz mūsdienām, atgādinot garāmgājējiem, cik dažādi ir bijuši vēsturiskie Brīvības ielas nosaukumi un kādas politiskās varas ir spēlējušās ar Rīgas galveno ielu.
Projektu realizē “Ideju institūts” sadarbībā ar mākslinieci Annu Heinrihsoni un tekstu autoru Vilni Vēju.
Ekspozīcijas sākums un beigas meklējamas Latvijas Pasta filiāles “Sakta” un kafejnīcas “Coffee Inn” skatlogos. Virzoties tālāk pa Brīvības ielu līdz pat Stūra mājai vai no Stūra mājas uz Brīvības pieminekļa pusi, ikviens garāmgājējs varēs aplūkot kā “atdzims” vairāki nostalģijas un vēstures atspulga vēstījumi.
Ekspozīcijas izvietotas:
Latvijas Pasta centrs “Sakta”, Brīvības bulvāris 32
Veikals “Elkor tehnika”, Brīvības bulvāris 21
SMP Bank, Elizabetes iela 57
Interjera studija “Casa Nostra”, Brīvības iela 46
Kafejnīca “Burbuļnīca”, Brīvības iela 37
SIA “Rīgas nami”, Brīvības iela 49/53
“Outlet Bazaar”, Brīvības iela 72
Kafejnīca “Coffee Inn”, Brīvības 76
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas projekta “Skatlogi uz Brīvības ielu” tapušās ekspozīcijas būs apskatāmas vēl 2014.gada jūnija pirmajā nedēļā. Projekts tapis tematiskās līnijas “Brīvības iela” ietvaros, kurā jau pašlaik Elizabetes un Brīvības ielas krustcelēs ir skatāma mākslinieka Aigara Bikšes instalācija “Pieminekļu kari”, bet no 1.maija apmeklētājiem durvis vērusi viena no vērienīgākajām Rīga 2014 ekspozīcijām “Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014” Brīvības un Stabu ielas stūrī, kas būs skatāma līdz 19.oktobrim.