Foto un teksta autore: Zanda Pilāte.
Šo lēmumu doties uz Portugāli pieņēmu spontāni. Gribēju piedzīvot tās sajūtas, ko mums dod ceļošana. Atpūtu, jaunas vides iepazīšanu, piedzīvot citādu kultūru, satikt cilvēkus, tādā veidā vēl vairāk paplašinot redzesoku. Šobrīd ceļošana vairs nav tik vienkārša, kāda tā bija pirms revolucionārā vīrusa Covid 19 izplatīšanās. Par to sīkāk aprakstīšu šajā rakstā.
Par Porto zināju vien to, ka tā ir pilsēta Portugālē no kuras nāk Porto vīns. Atdzīšos, ka Porto vīns ir mans iecienītākais vīns, jo tas ir salds, diezgan spēcīgs ar izteiktu garšu buķeti. Tā nu es devos uz Porto vīna izcelsmes zemi Porto.
Kur palikt? “Cats and Plants”
Tā kā ceļojot man patīk palikt interesantās vietās, meklēju kādu mājīgu vietu iekš “airbnb”. Viesnīcās palikt arī ir okey, bet man viesnīcas liekas garlaicīgas un visas nolīdzinātas pēc vienādiem standartiem. Šis nebija tas gadījums, gribēju savu pieredzi padarīt aizraujošāku, rast iespēju ieskatīties un piedzīvot vietējo cilvēku viesmīlību un mājas. Atradu vietu ar nosaukumu “Cats and Plants”. Būtībā, meitene, kura izīrē istabu savā dzīvoklī, kurā kopā ar viņu mitinās trīs kaķi. Par piecām palikšanas naktīm tas man izmaksāja 165 EUR. Dzīvoklis bija ļoti plašs, istabai bija sava atsevišķa vannas istaba. Dzīvokļa saimniece Patrīcija bija ļoti viesmīlīga un draudzīga, kādu vakaru pat kopistiski noskatījāmies šausmu filmu. Dzīvoklī dzīvoja vēl divas amerikāņu meitenes. Vienīgais mīnuss bija tāds, ka šie cilvēki turpina dzīvot savas dzīves, kaut arī tu tur esi ieradies atpūsties, tas nenozīmē, ka viņu dzīves pēkšņi apstāsies un visi staigās uz pirkstgaliem. Viņiem vakariņu laiks sākas ap plkst. 21:00, ja ap to laiku gribi iet gulēt, negaidi, ka mājās būs klusums. Kādu vakaru Patrīcijai bija viesi un gulēt izdevās tikai tad, kad tie aizgāja. Ar šādām lietām ir jārēķinās, ja vēlies palikt “airbnb” pie kāda mājās. Kopumā dzīvoklis bija ļoti mājīgs ar nedaudz bohēmistisku pieskaņu, ar Patrīcijas mākslas darbiem pie sienas, augiem, kaķiem un mājas ēdienu smaržu.
Arhitektūra.
Viena no manām mīlākajām lietām, ko fotogrāfēt vienmēr ir bijusi arhitektūra, mājas, ēkas, grausti. Tas, kas liecina par milzīgi ieguldītu darbu, cilvēka ģeniālo prātu izdomāt dažādus arhitektūras brīnumus un tos realizēt dzīvē. Porto absolūtās arhitektūras pērles ir ēkas, kuru fasādes ir veidotas no smalkām flīzēm. Prātam neaptverama pacietība un darbs. Šo flīžu darbu skaidro kā praktisku, jo tas ēkas pasargā no mitruma. Portugāles arhitektūras mākslinieciskie aspekti atspoguļo ietekmi no citām valstīm, kuras ir valdījušas pār Portugāli. Šo flīžu fenomenu Porto ir ieviesuši arābi Mauri.
Saldsērīgas sajūtas pārņem skatoties uz ēkām, kuras ir uz robežas un šķiet, ka nekas tās neglābs. Tajā visā ir tāds kā šarms, šķiet, ka šīm ēkām ir savs raksturs un stāsts, tāpat kā cilvēka kauli, kuri deformējas no smaga darba, vai grumbas, kuras cilvēka sejā atspoguļo visas dzīves laikā piedzīvoto. Tādas arī ir šīs ēkas, kā deformējušies kauli, nolobījusies āda, grumbas Porto sejā, kuras stāsta par aizgājušo laiku, par to, kas gājis pāri un sabradājis, par to, ka līdzekļu trūkuma dēļ, tās aizies mūžībā.
Flīžu mākslinieciskā vērtība arī ir tāda, ka tās ir kā instalācija, kuras kalpo kā bilžu albums, kurā tiek attēloti vēsturiski notikumi, tas kā cilvēki ir dzīvojuši un strādājuši vēsturiskos laikos. Manuprāt fascinējošs veids, kā pieminēt un atcerēties senčus.
Vīns un ēdiens un dažas tūristu padarīšanas.
Gribu izteikt vislielākos komplimentus Portugāles virtuvei, īpaši konditorejai. Porto ir ļoti daudz tādas mazas kafejnīciņas ar konditorejas izstrādājumiem. Tā koši dzeltenā maize ir debešķīga, es nevarēju saprast, vai tā ir tik dzeltena no sviesta vai no augsti kvalitatīvām olām, bet garšo labi gan sāļie pīrāgi, gan saldās bulciņas. Esmu gatava atgriezties Porto, lai vēlreiz pavadītu savu brokastu laiku kādā no šīm kafejnīcām un ticiet vai nē, bet kafija ir laba pilnīgi visās iestādēs.
Super iecienīts un tradicionāls ēdiens ir Francesinha, kura oriģināli nāk no Porto. Portugāļu sviestmaize, ja tā to var nosaukt, jo, ak manu dieniņ, kas tā ir par sviestmaizi – tā tiek gatavota no baltmaizes, kurā ir bekons, steiks, žāvēta desa, parasta desa, šķiņķis, kaut kāda cepta gaļa, tas viss tiek pārklāts ar sieru, iemests cepeškrāsnī un tā peld tomātu alus mērcē un pa virsu šai sviestmaizei tu vēl vari izvēlēties: gribi ceptu olu vai nē un tradicionāli tā tiek pasniegta ar frī kartupeļiem. Nopietni? Nopietni?! Jā, tā ir viena nopietna ēdienreize. Es, protams, to visu piebeigt nevarēju, bet jutos paēdusi mēnesim uz priekšu. Ak Francesinha, visu sviestmaižu sviestmaize!
Vēl viens Portugāļu tipiskais ēdiens ir Tripe un tas ir pagatavots mājlopu kuņģis dažādās variācijās. Šo ēdienu es nenogaršoju, varbūt nākamreiz. Kā arī, portugāļi ir ļoti iecienījuši mencas un viņiem ir simtiem recepšu, kā tās pagatavot. Kopumā visi ēdieni, kurus nogaršoju, bija īsta bauda un gastronomisks piedzīvojums.
Vīns Porto ir unikāls, ja ir cilvēki, kuri saka, ka visi vīni garšo vienādi, tad pirmkārt, šiem cilvēkiem nav attīstīta šī smalkā, jūtīgā garšu sajūta, kura piemīt vīna ekspertiem un ikdienas cilvēki garšās nesaskata neko īpašu. Priekš manis labs vīns ir tāds, kuram nesitas cauri alkohola garša, tas ir tas, kā es to nosaku sev, kurš vīns ir labs tieši man. Porto vīns garšo pavisam citādāk un to uzreiz var atpazīt. Tas ir ļoti salds ar nedaudz biezāku konsistenci, stiprāks par parasto vīnu ar ļoti izteiktu garšu. Ir piecu veidu Porto vīni, kuri atšķiras pēc vīna nobriešanas metodēm, vai nu vīns tiek briedināts koka mucās, vai arī stikla pudelēs.
Ruby – šis Port vīns cenās ir visdraudzīgākais un visplašāk ražotākais Port vīns. Pēc fermentācijas, tas tiek turēts nerūsējošā tērauda tvertnēs, lai novērstu oksidatīvo novecošanos un saglabātu spilgti sarkano krāsu. Būtībā, ar vecumu tas neuzlabojas, bet augstākas klases Ruby vīns tiek turēts koka mucās 3 – 4 gadus.
Rose – tehniski šis vīns tiek raudzēts līdzīgi kā jebkurš rose vīns un tā rozīgā nokrāsa ir saistīta ar vīnogu mizām, samazinot to iedarbību uz vīnu, tas kļūst ar rozīgu nokrāsu.
Tawny – šis vīns tiek gatavots no sarkanajām vīnogām, turot tās koka mucās, tās pamazām oksidējas un iztvaiko, tas vīnam piešķir brūnganu nokrāsu, reaģējot ar gaisu tam tiek piešķirta tāda kā riekstaina piegarša. Šis vīns tiek raudzēts koka mucās vismaz 3 gadus. Pastāv arī tādi kā gadu sajaukumi, kad viens vīns tiek sajaukts ar 10, 20, 30, 40 gadus veciem vīniem.
White Port – ļoti salds baltvīns, tas, manuprāt, ir diezgan pārsteidzoši. Tas tiek gatavots no gaišajām vīnogām, jo vecāks baltvīns, jo tumšāks tas kļūst. Portugālē ļoti populārs ir kokteilis, kurš tiek gatavots no White Port, sajaucot to ar toniku. Es nogaršoju Lagrima white Port, kurš ir vissaldākais no baltvīniem. Lagrima tulkojumā no portugāļu valodas nozīmē “asaras”. Tāds arī ir šis vīns, kuru ir paredzēts dzert ar maziem malkiem, pavadot vakaru sarunās, sirds izkratīšanu un kādu ļoti biezu un saldu asaru.
Vintage – šis vīns tiek turēts koka mucās vismaz 7 gadus, pirms tas tiek pasniegts dzeršanai. Man tika pasniegts 10 gadus vecs vīns.
Visus šos vīnus izdevās nogaršot tādā tūristu padarīšanā kā – vine and food tasting tour. Mūs aizveda uz Douro vīna ielejām un vīna darītavām. Brīnišķīga lokācijas vieta, neaizmirstami dabas skati un Portvīna mājas, kur tas tiek gatavots pēc tradicionālajām metodēm, stampājot vīnogas ar kājām. Man garšoja visi šie vīni, bet visvairāk Tawny vīns, kurš tiek uzskatīts par desertu vīnu, jo ir vissaldākais no saldajiem.
Šī tūre man izmaksāja 100 Eur. Tajā iekļaujot izbraucienu ar kuģīti pa upi un pusdienas. Diezgan padārgi, es teiktu, ka tūre nebija 100 eur vērtībā, bet es tik un tā nenožēloju, ka devos šajā tūrē, jo ar saviem spēkiem ir diezgan sarežģīti tikt uz šīm ielejām. Ceļojot es jums ieteiktu izmantot iespēju un apmeklēt “Free City tours”. Jebkurā Eiropas pilsētā jūs varat šīs tūres atrast. Gidi vienmēr ir ļoti zinoši un izstāstīs visu būtisko par vēsturi, kultūru un galvenajām pilsētas apskates vietām, lai nav tā, ka aizbrauc un akli maldies pa pilsētu neko par to neuzzinot. Šīs tūres ir bezmaksas, ja tu vēlies, tūres beigās vari iedot dzeramnaudu gidam, ko parasti visi arī dara, jo šie cilvēki ir ļoti zinoši un pastāstīs informāciju tikpat labi, ja vēl ne labāk, kā komerciālās tūres gids. Kā, piemēram, 100 eur tūres gide sāka braucienu ar stāstu, ka viņas suns vakar nomiris… Tas jūtīgākus cilvēkus var saskumdināt uz visu dienu.
Interesanti.
Ļoti fascinējoša un interesanta man likās Porto vecpilsēta. Vecpilsēta ir apdzīvota un saglabājusies no viduslaikiem. Tas ir Porto sākumpunkts, pirms tā sāka plesties plašumos. Šauras ieliņas, spēcīgas mūra ēkas, balkoniņi un puķu podi rada tādu šarmantu vidi, atliek vien iedomāties, kā izskatās dzīvokļi šajās ēkās un kā tas ir dzīvot ēkā, kura ir piedzīvojusi tumšos viduslaikus. Enerģija šajā vietā ir klusa un izvietotie puķupodi liecina par dzīvību, rūpēm un to, ka tagad ir labāk.
Interesanti un nesaprotami sākumā likās, kādēļ viscaur pilsētai ir izvietotas britiem tik raksturīgās sarkanās telefonbūdas.
Izrādās, ka savulaik portugāļi ar britiem ir izveidojuši aliansi, lai atsistu spāņus no iebrukuma. Tā nu šīs draudzības vārdā, par godu šai aliansei, tika izvietotas šīs telefonbūdas.
Kā zināms, tad McDonalda frančīzes mētājas apkārt visur pa pasauli un šķiet, ka labāk no visiem to, ka McDonalds ir restorāns, ir uztvēruši portugāļi, jo paskaties uz šo McDonaldu, kurš, iespējams, ir visskaistākais McDonalds pasaulē.
Mans Porto ceļošanas biedrs spānis Vicente, ieraugot čupu ar dvieļiem, atsauca atmiņā, ka esot bijuši laiki, kad spāņi esot braukuši uz Portugāli iepirkt dvieļus, jo tur tie esot tirgoti uz svara. Man tas likās diezgan amizanti. Braukt uz citu valsti pēc dvieļiem.
Vīna un ēdiena degustācijas tūres laikā kādā no vīna darītavām uzdevu jautājumu: kā atšķiras 100 gadus vecs vīns no 3 un 10 gadus veca vīna. Atšķirību varot manīt pēc garšas. 100 gadus veca vīna pudele maksā 6000 eur, viena 100 gadus veca vīna porcija maksā 600 eur. Mani nepamet sajūta, ka šīs cenas un visa šī dārgā vīnu padarīšana ir priekš snobiem.
Skats no augšas.
Cilvēkiem vienmēr ir patikuši panorāmas skati un Porto tādu ir pa pilno.
Kopumā, es teiktu, ka Porto ir vieta, kur relaksēties, ir daudz ko redzēt un apbrīnot. Vietas, kuras nav izcili nopulētas un perfektas, tām piemīt dvēsele un savs unikāls raksturs.
Ceļošana Covid 19 laikā.
Tātad, jāatgādina, ka es ceļoju no 17.07 – 23.07, varbūt kopš šiem datumiem kaut kas ir mainījies. Es izvēlējos lētāko lidojumu no Goteburgas Zviedrijā uz Porto ar pārsēšanos Londonas Stansted lidostā. Turpceļā gaidīšanas laiks bija 11h. Es savā prātā iedomājos, ka varēšu iet ārā no lidostas un palikt viesnīcā, bet nē, tā tas nenotika. Zviedrijā uztaisīju Ekspress covid testu, kurš man izmaksāja 170 eur, parastais tests te maksā 120 Eur. Ja es būtu izgājusi no lidostas Londonā, tad uzreiz būtu jāsēž karantīnā un jādara viss, ko pieprasa Britu valdība šajā sakarā. Tādēļ nācās vien gulēt turpat uz betona grīdas Stansted lidostā kopā vēl ar kādiem 100 pasažieriem. Cilvēki visos laikos ir gulējuši lidostās, tā kā tas nešķita nekas neordinārs. Protams, pirms ielidošanas gan Anglijā, gan Portugālē ir jāaizpilda lokācijas formas. Atpakaļ ceļš bija nedaudz sarežģītāks un nepatīkamāks, jo, kā izrādās, atpakaļceļā gaidīšanas laiks Stansted lidostā bija 18h un tas ir daudz par daudz. Covid testu bezjebkādām problēmām uztaisīju Porto, tas man izmaksāja 100 Eur. Nejustos slikti par šīm covid testa izmaksām, jo lidojumu biļetes turp atpakaļ man izmaksāja 36 eur, bet nepatīkams pārsteigums bija tāds, ka aizpildot lokācijas formu, lai ielidotu Anglijā, man par to novilka no konta 56 Eur. Īsti nesapratu kādēļ, jo tā ir tikai lokācijas forma, tu pats aizpildi bezjebkādas tur asistences. Beigās sapratu, ka tā bija mājaslapas uzliktā maksa, kas manuprāt, nav īsti legāli un ir naudas izspiešana, jeb scam. Kā arī pirms kāpšanas lidostā sāku lasīt par Zviedrijā nepieciešamajiem dokumentiem, lokācijas forma nav vajadzīga, bet covid tests ir derīgs 48h, nevis 72h kā visur citur. Tas nozīmē, ka ielidojot Zviedrijā, mans covid testa termiņš būtu beidzies jau 2h, bet viss beidzās labi, lidostas darbiniece paskatījās ne to datumu, kā biju domājusi. Ja arī būtu piefiksējusi pareizo datumu, es domāju, ka mani tik un tā palaistu, jo termiņš bija beidzies tikai pirms 2h. Tā kā esiet uzmanīgi ar visādām sketchy mājas lapām, jo daudzi grib izmantot situāciju un cilvēku neuzmanību, lai “uzvārītos”. Kā arī, Porto ir likums, ka pirms ieiešanas restorānā ir jāuzrāda negatīvs covid tests, bet mums nekur to neprasīja, kā arī visi bāri un restorāni strādā līdz plkst. 23:00. Pēc 23:00 ārā mums neviens nemeta, bet durvis aizslēdza un iekšā vairs nevienu nelaida.
Tas arī viss. Ceļošana ir iespējama, tikai nedaudz sarežģītāka.
*Teksta un fotogrāfiju piesavināšanās vai pārpublicēšana tiks uzskatīta par autortiesību pārkāpumu.
4