Interviju sagatavoja: Zanda Pilāte.
Madara Riley ir “Mrs. Top of the World 2020” titula ieguvēja. Skaistumkaraliene no Latvijas, kura pārstāvot Angliju ir ieguvusi šo titulu. Anglija ir kļuvusi par Madaras mājām, tur ir viņas vīrs, draugi, bērni. Par titula iegūšanu Madara ir priecīga arī tādēl, ka tagad var palīdzēt arī citām sievietēm uzdrošināties. Madara ir teju kā pabeigusi skaistumkonkursu koučinga kursus un ir ieguvusi licenzi nosūtīt un sagatavot skaistumkonkursu dalībnieces. Viņa ir arī Anglijas un Īrijas skaistumkonkursu nacionālā direktore un šobrīd atbild arī par mazajām Mini Miss Latvija.
Madara Riley ir sieviete, kura atklāj skaistuma īsto un patieso seju. Tas nav mērāms kilogramos un apkārtmēros vai glītās intagram bildēs. Tas ir kaut kas vairāk, tādam patiesam skaistumam ir vairāki slāņi. Ja cilvēku emocionāli piesaista tikai skaista seja un augums, kurš atbilst mūsdienu pieņemtajiem standartiem, tad cilvēks dzīvo kaut kādās ilūzijās un fantāzijās par šo cilvēku. Zem skaistas ārienes ir jābūt personībai, enerģijai, emocionālajai inteliģencei, spēkam, pieredzei – gan saldai, gan rūgtai. Ir jābūt gan nelaimei, gan laimei. Sāpēm un ciešānām, lai būtu no kā piecelties un atdzimt gudrākai, stiprākai, līdzjūtīgākai, enerģiskākai, jeb vienā vārdā sakot – skaistai. Ir jāpienāk tam brīdim, kad tu vari iepeldēt savā miera ostā un pieņemt visu kā ir un tad sāk notikt lielas lietas balstoties uz tevis pašas spēku. Un šo visu rakstot man prātā ir Madara Riley. Madara Riley is pluss izmēra skaistumkaraliene, kura audzina meitu ar autismu. Viņa vēlas par to runāt un lauzt šo stigmu par autismu, ko ir radījuši mediji, galvenokārt to, ka cilvēki ar autismu ir ģēniji un visi vienādi. Cilvēkiem ir tāda tendence, ja ierauga kaut ko vienu, tad domā, ka tādi ir visi un tā notiek visu laiku. Tādēļ mēdijiem ir tāda vara manipulet ar sabiedrības viedokli par konkrētu situāciju vai cilvēku. Katrs autisma gadījums ir citādāks. Ir smagāki gadījumi un ir vieglāki gadījumi. Autisms, tas ir smagi gan pašam cilvēkam, gan ģimenei, kur šis bērns aug. Cieš arī vecāku mentālā veselība. Šajā intervijā Madara pastāstīs atklāti, reālistiski par to, kas ir autisms. Runāsim arī par skaistumkaralienes titulu un to kā nonākt līdz tādam pašapziņas līmenim.
Vēlos sākt ar jautājumu par Tevi pašu – ja Tu vārētu iziet ārā no sava ķermeņa un paskatīties uz sevis no malas, kā Tu sevi raksturotu?
Enerģija, kura līst pāri malām, sarkasms, kurš nav visiem saprotams un plaša sirds, kuru bieži grib mīt, jo gribas ar visiem pa labam. Cits teiktu šerpa, cits teiktu mīļa, laba. Es saku, ka katrs saņem to versiju, kuru ar savu rīcību un darbiem nopelna. Esmu nenormāli sulīga brunet. Ha ha! Aa šī bija tā vieta, kur man jāsaka, ka esmu bumbulīts! Jā, bumbulīts! Bet sasodīti feins bumbulīts! Ha ha!
Kādas ir skaistumkaralienes galvenās rakstura īpašības un iezīmes?
Skaistumkaralienes vērtē pēc ļoti daudziem aspektiem, bet es domāju, ka galvenās īpašības ir tādas, cik sieviete ir erudīta, drosmīga, talantīga un lai iekšējais skaistums satiekas ar ārējo.
Karalienei jābūt gan dāmai, gan labestīgai, gan ar stingru nostāju.
Kā Tu izproti šo mūsdienās, tik aktuālo jēdzienu “Body positivity”? Kā tu to atklāji sevī?
Priekš manis “Body positivity” ir būt drošai un pašpārliecinātai savā ādā, mācēt pasniegt sevi tā, ka apkārtējie aizmirst par tavu izmēru, defektiem utt. Man būt “body positive” (lai piedotd feministes) nenozīmē iespīlēties mini svarkos, lai pierādītu, ka es to varu un pēc tam izskatītos pēc desas vai kāpura. Es uzskatu, ka sevi ir jāmāk pasniegt.
Ja arī tev ir celulīts, vederiņš, rētas un pumpas, pirmkārt, nes to ar savu stāju, auru, personību.
Otrkārt, ģērbties tā, lai tu izskaties labi un jūties ērti. Nevajag iespīlēties jaunākajā modes apģērbā, jo tā vajag.
Ko Tu domā par skaistuma standartiem un masu medijiem? Ko cilvēkiem vajadzētu atklāt un par ko vajadzētu aizdomāties?
Par daudz filtru! Vie tiešām meitenes no “snapchat” ar pārnopulētu seju un suņa ausīm domā, ka ir skaistas? Tagad tu vari lejuplādēt 101 bilžu rediģēšanas aplikāciju. Cilvēki pilnībā izmaina sevi cenšoties izskatīties kā Kardašianu māsas, tas nav normāli. Grumbiņas, sejas vaibsti, vasaras raibumi tas ir skaisti un unikāli, ne sejas bez neviena vaibsta.
Vēlos Tev jautāt par Tavu ģimeni. Tu, kā sieviete jau nes vienu kroni un esi nestandarta skaistuma karaliene un, manuprāt, tu nes otru kroni kā nestandarta mamma. Vai vari pastāstīt par savu bērnu? Kādas ir tās galvenās lietas ko Tu vēlies pateikt par to, kas ir autisms?
Nestandarta mamma es esmu 13 gadus un par autism atkārtošos 1001 reizi – ja tu esi saticis vienu cilvēku ar autism, tu esi saticis vienu cilvēku ar autismu. Prese rada mākslīgu uzskatu, ka visi autisti ir ģēniji. Autisma spektrs ir plašs un var būt ļoti brutāli smags, bez ģeniālisma ar samgām lēkmēm.
Esmu mamma arī parastam 8 gadīgam xboxerim, Kopīgas ģimenes bildes, kur esam mēs visi ir
ļoti grūti dabūt gatavas. Tādu ir ļoti maz.
Vai cilvēks ar autism var kļūt patstāvīgs? Ar autismu piedzimst vai tas var atklāties arī pieaugušam cilvēkam? Kādas ir raksturīgākās autisma pazīmes?
Cilvēks ar vieglu autismu var dzīvot patstāvīgi, tas var pat palikt neatklāts un nekad netiek diagnozēts. Jā, tā var būt! Bet ja ir vidējais un smagais gals, ir vajadzīga aprūpe 24/7. Autisms ir invaliditāte uz mūžu. Autisms tā vienkārši sākties nevar, bet ir divi faktori, kad var. Ja cilvēkam ir viegls autisms, kas nav bijis diagnozēts, pēc smagas traumas, tas var saasināties. Nereti tautā saka, viņš/viņa pēc avārijas palika drusku jocīgs/jocīga. Ir iespējams, ka trauma un šoks pastiprināja autism simptomus. Vai nereti no imunitātes vakcīnas, jo organisms nav ticis gala ar devu un seko neatgriežami blakus efekti, kuri izsauc autism stāvokļa simptomus vieglā vai ļoti smagā stāvoklī.
Kā strādā prāts cilvēkam ar autismu? Dažkārt televīzija un masu mēdiji, parāda šos cilvēkus kā ļoti spējīgus, pat ģeniālus, ja ar tiem attiecīgi strādā, pielāgojas, tādā veidā viņu atšķirīgais prāts ir spējīgs saredzēt to ko parasts prāts nespēj.
Mediji nekorekti atspoguļo autismu, uzsvars ir likts uz brīnumstāstiem, kuri dabūs medijiem lielākus reitingus vai arī otra galējība, ka persona ar ļoti, ļoti smagu autismu tiek attainota kā bīstama, garīgi slima un sabiedrībā neiekļaujama persona. Autisma spektrā var būt gan ģeniālais, gan bīstamais, bet ģēniju stereotipus ir jaizskauž. Autismsm ir vairāk nokrāsu kā 50 Greja nokrāsām. Tās ir buķetes ar visu zināmo un nedzirdēto, neredzēto. Katra kombinācija ir unikāla ar savu aprūpes un pieejas plānu.
Kamēlija ikdienā nesā segu uz galvas, kā komforta lietu, tas palīdz viņai tikt gala ar augsti funkcionējošām trauksmes lēkmēm.
Kā ir būt par vecākiem bērnam ar autismu? Kas notiek ar vecāku mentālo stāvokli, veselību? Kā tas ir, būt mammai bērnam ar autismu?
Es tagad sakaitināšu kādu bariņu, bet es neteikšu to ko sabiedrība grib dzirdēt, ka tā ir svētība. Tā ir elle zemes virsū, negulētas naktis, stress, emociju jūklis, bažas par nākoti. Mūžīgais jautājums, kas ar mūsu bērniem būs, kad mēs vairs nebūsim. Protams, ir arī mazie paradīzes mirklīši, citu reizi pat dienas, bet katra diena iet kā uz adatām. Aizejot noglāstīt, nomierināt bernu, te sākas augsti funkcionējoša trauksmes lēkme un hops, zila acs un miesā izrauts robs ir iegūts. Katra diena pavisam cita, dzīve kā uz pulvera mucas, ka tik kāda skaņa nav par skaļu, spalgu, ka tik nesanāk tracis. Tas nav tik viegli. Ko tas dara ar sievietes veselību? Sajauc visus hormonus, tāpēc arī esmu “plus size” skaistule. Vajadzīgs ir ļoti ilgs laiks visu pieņemt un iemācīties strādāt ar sevi.
Vai Tev ir tie “zemie” brīži? Kā Tu tos pārvari? Vai dusmojies uz likteni? Vai domā – kādēļ tieši mans bērns? Kur Tu smelies spēku un dzīvesprieku?
Sākumā jā, tas viss bija. Kāpēc es? Kāpēc mans bērns? Ienīstu Dievu un visus citus. Tas ir loģiski, ka tev aizvērās, kad tiec nolikts mūžīgās diagnoses priekšā. Tu kliedz, dusmojies, tad raudi, tad atkal lūdz, tad plēs traukus, kliedz spilvenā un tad sāc no gala. Tas ir pavisam normāli, es pat teiktu, ka tas ir vajadzīgs, izdzīvot to sāpi, bet tad atlaist.
Tev ir divi variant būt par upuri, žēluma objektu, vai celties un dzīvot ar maksimāli pilnu krūti, cik tas vien ir iespējams.
Kāda ir sabiedrības attieksme, kas ir tas ko nesaprot vai nepieņem? Ko Tu vēlētos paskaidrot un kādus jautājumus aktualizēt par autismu?
Ja sabiedrība varētu neblenzt virsū šiem cilvēkiem, ģimenēm un atturēties no izlaisto bērnu komentāriem, nezinot pilnu stāstu, būtu kolosāli. Situācija gan uzlabojas ar katru gadu, to var izjust ceļojot. Cilvēki diezgan truli mētājas ar frāzēm par āutismu un ģēnijiem, bet ir daudzi, kuri ir lietas kursā, par to kas tas ir un pat zina kādu, kam tas ir, tas jau ir daudz. Es gribētu palūgt cilvēkiem neuzrunāt mammītes ar frāzi “O, jūsu bērns noteikti ir ģēnijs”, tā vietā labāk būtu “Esmu dzīrdējis par autismu, bet būtu interesanti uzzināt kā tas izpaužas jūsu gadījumā”. Draudzīga vēlme uzzināt un izglītoties pret apgalvojumiem, kurš ir nepaties un kaitinošs, īpaši, mammām, kuras audzina bērnu ar smagu autismu.
5