Kādēļ radoša bērnība ir tik nozīmīga

Daudz un dažādas radošas aktivitātes palīdz attīstīt spējas, kas mums noder vēlāk – audzinot savu ģimeni, kāpjot pa karjeras kāpnēm un piepildot savus sapņus.

Pastāstīšu 3 spilgtas ainiņas no saviem studijas gadiem, kad apguvām radošās bērnības nozīmīgumu.

1. Es neprotu zīmēt

Nav jau nekāds noslēpums, ka agrāk pirmajās klasēs lika atzīmes zīmēšanā (es ļoti ceru, ka vairs tā nenotiek). Tātad, ir zīmēšanas stunda un visiem bērniem ir jāuzzīmē zivs. Tiem bērniem, kuriem zivis vairāk vai mazāk izskatās pēc zivs, dabūj augstākus novērtējumus, savukārt tiem, kam zivis ir pavisam radošas un vairāk līdzinās citiem dzīvniekiem, iegūst sliktu novērtējumu, un visam plusā vēl klasesbiedri apsmej. Pietiek ar vienu šādu gadījumu, lai pieaudzis cilvēks apgalvotu – es nekad nezīmēju.

2. Es nekad nedejoju

Kādreiz tādas mūzikas programmas kā MTV un VIVA bija liels notikums mūsu mūzikas dzīvē, tādēļ tik interesanti šķita paņemt rokā matu ķemi (lasi – mikrafonu) un dejot līdzi kādai dziedošai – dejojošai zvaigznei, kas nu kuram tai laikā bija aktuāla. Ja vēl varēja uzvilkt kādas košas drēbes, sakasīt matus gaisā, tad arī jau pašam bija radusies zvaigznes sajūta. Mājās pārrodas vecāki un apsmej bērnus par šādām izdarībām. Saka, ka tā nav nekāda dejošana, bet gan stulba gorīšanās. Pieaugušā vecumā šādi cilvēki atļaujas dejot tikai pēc daudz alkohola iedzeršanas, bet visādi citādi – viņi nekad nedejo.

3. Es neesmu radošs cilvēks

Un atkal jau bērni mājās vieni paši. Domā, ko darīt un ko ne. Ai, paspēlējamies ar flomīšiem! Varbūt nokrāsojam sienu tādu, kā paši gribam? Sacīts – darīts! Vecāki noteikti no sajūsmas spiegs, jo tā taču tik forša ideja – pašu radīts sienas zīmējums. Kas notiek, kad mājās pārnāk vecāki? Flomīši tiek noņemti pavisam, sliktākajā gadījumā – blīkš, pa pirkstiem, tiem, kuri vieglāk tiek cauri – rājiens pusstundas garumā un spēles tiek aizliegtas uz kādu laiku. Radošas aktivitātes burtiskā nozīmē tiek apsistas, jo izpaust savas idejas – tas ir sāpīgi. Tādēļ šie bērni kā pieauguši cilvēki slāpē savu radošumu, cik nu tas ir viņu spēkos.

Šādi stāsti ir simtiem, katram savs. Ne vienmēr tie ir skolotāji un vecāki, tie var būt arī vienaudži, kaimiņtante un jebkurš cits cilvēks, kurš nepakautrējas ar savu novērtējumu par mūsu aktivitātēm. Pieaugušam cilvēkam, uzdodot jautājumu, par kuru viņš lāga nekad nav aizdomājies: “Kā Tu zini, ka Tu neproti zīmēt?”, viņš samulst. “Jā, kā gan es to zinu?” Šāda pārliecība viņam ir bijusi pusi no dzīves, tāpēc būtiski ir atrast, kurš tā ir teici, ka Tu nevari zīmēt/dziedāt/dejot?

Un ko Tu nekad nedari?

10 nozīmīgi ieguvumi no radošas bērnības

1. Attīsta motoriskās darbības

Jebkas, ko bērns var darināt ar savām rokām, attīsta sīko motoriku. Arī dažādi hobiji, piemēram, klavieru spēlēšana, paveic fiziskās attīstības labā milzu darbu. Piemēram, griešana ar šķērēm un izkrāsošana attīsta precizitātes sajūtu. Meklē saviem bērniem pēc iespējas dažādākas aktivitātes un rokdarbus.

2. Iemāca novērtēt oriģinalitāti

Kā tajā stāstā par zivi, māci savu bērnu, ka zivij ne vienmēr ir jāizskatās pēc zivs. Jo oriģinālāk bērns spēs attīstīt vienkāršus uzdevumus, jo lielāks ieguvējs viņš būs.

3. Saprot, ka kļūdīties ir labi

Kļūdas ir tikai uzdevumi, kuri ir jātrenē, lai ar katru reizi sanāktu labāk. Šī mācība ir īpaši svarīga bērnam, lai tad, kad viņš vēlāk kļūdās savā dzīvē, viņš spētu iet tālāk un turpinātu neatlaidīgi mēģināt tik ilgi, līdz izdodas. Visi tie, kuri ir izdomājuši, ka par kļūdām vajadzētu saņemt rājienu, paši sev tādu varētu piemērot.

4. Liek domāt ārpus kastes

Mūsdienās grāmatnīcas ir pilnas ar dažādām uzdevumu grāmatām, kur jāatrisina netradicionālā veidā kādas darbības. Arī pati mājās vari uzdot saviem bērniem izdomāt, piemēram, piecas lietas, ko var iesākt ar trim zīmuļiem, kastīti un maisiņu.

5. Trenē uzmanību un vērš uz rezultāta iegūšanu

Jebkurš uzdevums automātiski trenē uzmanību, liek iedziļināties un atrast risinājumu. Centies palīdzēt bērnam nepadoties, ja nesanāk vai neiegūst rezultātu uzreiz. Lai viņš mēģina vēl un vēl, kamēr darbiņš ir paveikts. Sajūtot to, kā ir tad, kad pēc ilgām pūlēm rezultāts tiek sasniegts, bērns priekš visas nākamās dzīves iegūs vērtīgu mācību – nepadoties.

6. Iemāca atrast risinājumu problēmām

Neskaitāmi uzdevumi, kuros jāmeklē dažāda veida risinājumi, automātiski vērš prātu uz rezultāta meklēšanu. Izaugot lielam, algoritms jau paliek tas pats, kad ir jārisina pieaugušo problēmas.

7. Attīsta intelektuālo un emocionālo inteliģenci

Iepazīstot dažādas aktivitātes, uzzinot, kā viss strādā un darbojas, bērns iegūst to intelektuālo bagāžu, kura mums, pieaugušajiem, šķiet pašsaprotama. Savukārt emocionālo inteliģenci bērni iemācās, spēlējot teātri vai pat vienkārši rotaļājoties smilšu kastē.

8. Ļauj izlādēt emocijas pozitīvā veidā

Smilšu terapija ir kas tāds, ko būtu vērts apgūt jebkurai mammai un tētim. Tā ir iespēja “lasīt” sava bērna rotaļas un palīdzēt viņam izlādēt caur spēlēm tās emocijas, kuras viņā ir uzkrājušās.

9. Mudina eksperimentēt

Bērniem vēlme pēc eksperimentiem ir dabiska vajadzība, tāpēc ir būtiski viņiem arī piedāvāt šāda veida aktivitātes, lai attīstītu šo sajūtu arvien vairāk un vairāk.

10. Iemāca būt drosmīgam un aizstāvēt sevi

Aizstāvēt gan sevi, gan savas idejas ir jebkuras profesijas panākumu atslēga. Uzdod saviem bērniem jautājumus pēc katra radošā darbiņa, ko viņš ir paveicis. Ko ar to var iesākt? Kāpēc tādu izvēlējies taisīt? Kāda bija Tava sākotnējā iecere? utml.