Bruņinieku iela 75d, Rīga
Pirmdiena - Svētdiena: 10:00 - 20:00

Ineta Vanaga par smadzeņu fitnesu un sevis apzināšanos.

Dalies ar šo bloga rakstu!

Interviju sagatavoja: Sanita Lontone – Machyna

 

Darbs ar sevi, tiekšanās pēc laimes var būt ļoti izaicinošs process ceļā uz sevis izzināšanu.Vienmēr būtu labāk, ja mums būtu kāds, kurš spētu parādīt ceļa zīmes un ļautu  labāk izprast sevi, savas sajūtas, atklātu, kas slēpjas aiz  motivācijas trūkuma un ļautu saskatīt, kas ir tie paradumi, domāšanas modeļi, kas būtu jāmaina, lai mēs būtu spējīgi dzīvot piepildītāku, brīvāku dzīvi. Ineta Vanaga (zināma arī kā Ineta Meldere) ir sabiedrības veselības zinātņu maģistre, kura viennozīmīgi ir cilvēks, kurš vēlas dalīties un zina veidus, kā mēs varam uzlabot ikdienas darbības un domāšanas paradumus. Ineta vada smadzeņu fitnesa nodarbības, psihosomatikas konsultācijas un rīta rosmes online saviem klientiem. Mia.lv sarunājas ar Inetu par to, kā kļūt laimīgākam, kā „palaist” vaļā to, kas traucē un kā rīkoties sarežģītā darba vidē.

Iepazīstini ar sevi, pastāsti, kas esi un ar ko nodarbojies?

Esmu 35 gadus jauna dāma, kas kopš pusaudžu gadiem ir interesējusies par smadzenēm un to darbību. Vienmēr ir interesējusi psiholoģija un ar to saistītās tēmas. Esmu pabeigusi Rīgas Stradiņa Universitāti, Sabiedrības Veselības Fakultāti un esmu Veselības zinātņu maģistre kopš 2010. gada. Šobrīd studēju psihoterapijas novirzienu psihodrāmu un arī psiholoģiju. Vadu rīta rosmes online jau otro gadu, veidoju dažādus online projektus, konsultēju, veidoju kursus un kvalitatīvu saturu sociālajos mēdijos. Savu uzņēmumu izveidoju pirms 7 gadiem un sāku nodarboties ar socioniku  – konsultēju, kā arī pasniedzu kursus. Tad sapratu, ka tas ir tas, ar ko man patīk nodarboties  – konsultēt un veidot saturu lekcijām, interesanti pasniegt informāciju. Uz tā bāzes lieku visu, kas mani aizrauj – smadzenes, prātu, psiholoģiju, psihoterapiju, psihi, emocijas, neiroplasticitāti, zinātni. Man ir interesanti paplašināt savu redzes loku ar jaunu informāciju, redzēt savas un citu izmaiņas dzīves kvalitātē. Tas, ko nākotnē vēlos, ir zinātniski pamatot psihoterapijas nozīmi dažādu simptomu novēršanā – terapija kā palīgs slimības cēloņu novēršanā.

Kas ir izteiktākās problēmas, ar ko cilvēki mūsdienās vēršas pie Tevis un lūdz palīdzību?

Cilvēkiem ap 30 un 35 sāk sabiezēt visas problēmas – vairs dzīve nav tik rožaina kā 20 gados, tad rodas vēlme tikt ar sevi skaidrībā, apzināties sevi, savu problēmu cēloņus, veidot kontaktu ar sevi, uzlabot kādu dzīves jomu – veselību, attiecības, finanses.

Kas ir smadzeņu fitness, ko tas uzlabo, vai tiešām ir iespējams trenēt smadzenes gluži kā muskuļus?

Smadzeņu fitness ir vingrojumi un dažādas darbības, ar kurām mēs uzlabojam smadzeņu darbību, iesaistot ķermeni. Tas uzlabo smadzeņu labās un kreisās puslodes komunikāciju savā starpā, kā arī ķermeņa un smadzeņu sadarbību. Jā, smadzenes var trenēt kā muskuļus. Citām darbībām mums mazāk jāvelta laiks, citām vairāk, bet lielākā daļa prasmes ir trenējamas. Visvieglāk padodas tas, kas patīk un sagādā prieku. Ja ir iesaistītas patīkamas emocijas, tad tas padodas labāk.

Bieži dzirdam, ka cilvēki vēlas mainīt savu dzīvi, bet nezina, ar ko sākt, kas būtu pirmie soļi ceļā uz dzīves izmaiņām?

Ja vēlas mainīt dzīvi un neiet rinķī apkārt, tad jāizmanto droši neapšaubāmi instrumenti – kāds no psihoterapijas novirzieniem, kā arī jāvēršas pie speciālista, kuram  ir sakārotas dzīves jomas, vai tas iet ceļā uz to un strādā ar sevi. Dažādi kursi, kuri ļauj apzināties dažādas jomas arī noderēs un sakārtos prātu. Bet, lai tiktu vēl dziļāk, jāstrādā ar zemapziņu. Jāapstrādā pagātnes traumas. Jāapzinās, ka šis brīdis un kā jūties šobrīd, atkarīgs no tā, kā uztvēri pagātnē notikušos notikumus, un tad nāk darbs ar tiem.

Kā nezaudēt motivāciju, neapstāties uzlabot sevi?

Lai nepamestu darbu ar sevi, vienmēr jāatceras dažas lietas:

  • Pirms paliks labāk, būs sliktāk. Jo citādāk nevar būt. Ja veram vaļā to, kas ir tur zemapziņā, būs nedaudz jāpiedzīvo garastāvokļa maiņas.

  • Nedrīkst pamest iesākto, pārmaiņām nepieciešams laiks.

  • Tas, cik ātrs būs darbs ar sevi, ir atkarīgs no tā, cik ļoti pats vēlies mainīties.
  • Ka var būt tā, ka apziņā vēlies mainīties, bet zemapziņā nē, gribi palikt lojāls savai dzimtai un iet savu senču ceļu. Lai šo saiti pārrautu, ir jāpiestrādā.

“Pirms paliks labāk, būs sliktāk.

Jo citādāk nevar būt”

Kāds būtu Tavs ieteikums cilvēkam, kurš vēlas „atlaist” savu pagātni, ja tā traucē viņam dzīvot?

Ja vēlas atlaist pagātni, tad tur ir jādodas, jāapzinās to, kas tas ir, ko vēlies atlaist, jāapzinās emocijas, ar kurām pagātnei ir pieķēries.

Diezgan maz tiek runāts par mobingu pieaugušu cilvēku starpā, darba vietā, pastāsti lūdzu, kā sadzīvot ar tenkošanu, aprunāšanu un vai vajag sadzīvot? Vai ir kādi praktiski padomi, kā?

Biroja dzīvē visos šajos procesos cilvēks tiek ierauts caur Karpmana trijstūri. No tā iziet var tikai to nespēlējot. Neesot cietējs, neesot glābējs, neesot tirāns. Ja mājās esi tirāns, tad darbā varbūt esi glābējs vai cietējs. Šīs lomas visu laiku mainās. Kāpt ārā no šī trijstūra nozīmēs neiesaistīties tenkošanā, pastāvēt par sevi, nospraust robežas. Ja ir kaut kas, kas darba dzīvē iet ne tā, tad tas ir jārisina. Individuālā terapijā, kā arī pašā darbā pa tiešo, atklāti atverot konfliktu, sakot kā ir un neklusējot.

Kādas sekas mobings var atstāt un vai cilvēks, ejot cauri šādām grūtībām, psiholoģiskajai vardarbībai, spēj kļūt stiprāks?

Viennozīmīgi pasliktina darba spējas un emocionālo klimatu darbā, ietekmē visu uzņēmumu un tā spēju kvalitatīvi attīstīties. Vai cilvēks spēj kļūt stiprāks – katram ir savi limiti, viens kļūst stiprāks uz šī pamata, tas viņam liek saņemties un pašam savu uzņēmumu atvērt, citam tas būs pārāk graujoši un var saasināt psihes problēmas – attīstīties garīga rakstura traucējumi, depresija.

Mūsu tagadne atspoguļo mūsu pagātni – taisnība, vai nē? Kādēļ?

Jā, tāpēc, ka kaut kādiem pagātnes notikumiem esam piešķīruši nozīmi un tas sāk atspoguļoties šodienā. Dažāda vecvecāku, vecāku pārliecība pagātnē arī ietekmē tagadni. Psihe iesākumā veido pamatu, uz kā bāzēties. Bērnībā to izveido, sasūc visu informāciju no tiem, kas ir apkārt un tad veido savu dzīvi. Piemēram, ja ir pieredze, ka ar ēdienu var nomierināties, tad šo stratēģiju izmanto nākotnē. Ja ir bijusi slikta  pieredze, ka nauda ir draudi dzīvībai, tad neattīstās un neko arī nepelna.

Būt laimīgam – tā ir izvēle vai laimīgu apstākļu sakritība? Kādēļ?

Tā ir izvēle, jo pašam jādomā ar savu galvu, ne pagātnes notikumu un pārliecību iespaidā.

“Laimīgs cilvēks koncentrējas uz to, kas tam ir svarīgs

un šeit nav runa par egoismu,

bet gan par veselīgu būšanu sev un kopā ar citiem”

Bet nevienā jomā nedrīkst pārsātināties, koncentrēties tikai uz vienu lietu tā, ka nekas cits vairs neeksistē. Jābūt harmonijai. Laimīgs cilvēks vērš uzmanību uz to, uz ko vēlas, ir brīvs, spēj adekvāti pieņemt kā ieguvumus, tā arī zaudējumu. Ieklausās sevī. Laimīgs cilvēks ir tas, kurš dara sev mīlošu darbu, kuram ir sava ģimene, hobiji, kurš sporto, spēj uzturēties sabiedrībā, ir balansā starp atpūtu, darbu un ģimeni. Dzīvo saskaņā ar sevi.

Galvenie padomi, ko tu sniegtu ikvienam cilvēkam?

Lai uzlabotu savu dzīvi –   esiet kopā ar citiem, komunicējiet, sadarbojieties. Ieteiktu sportot, nodarboties ar pašizpausmi. Atrodiet un dariet to, kam esiet radīti.

 

Ja vēlies uzzināt vairāk par Inetu un viņas metodēm, meklē viņu Instagram @ineta_meldere.

2 comments

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.