Trešais mīlestības noslēpums – dāvāšana un došana
Ja vēlies mīlestību savā dzīvē, sāc mīlēt pats sevi, sāc dāvāt mīlestību saviem apkārtējiem, garāmgājējiem, cilvēkiem, kurus nepazīsti. Pietiek ar vienkāršu smaidu, vai laba vēlējumu. Tādējādi atvērsi durvis mīlestībai. Ja gaidīsi, kad kāds cits tev kaut ko dos, nekas nenotiks. Svarīgi, cik pats esi gatavs ieguldīt savas nākotnes labā, cik daudz esi gatavs dot pats no sevis. Iedomājies, kas notiktu ar mums, ja visi mēs gaidītu, kad otrs spertu pirmo soli, pirmais pasmaidītu? Pasaule kļūtu stagnātiska, un visi mēs būtu nelaimīgi un vientuļi.
Dzīve ir kā tirgus laukums, ar to ir jātirgojas. Ja vēlies kaut ko iegūt, ir ar kaut ko jādalās. Jo vairāk atdosi no sevis, jo vairāk iegūsi. Tas ir, kā straume upē, ja apturēsi straumi, ūdens upē paliks netīrs un nedzīvs. Vajag ļaut straumei tecēt, lai ūdens upē būtu vairāk un vairāk, tādējādi līdzi sev nesot arī dzīvību.
Mīlestība ir līdzīga bumerangam, tā vienmēr atgriežas atpakaļ. Varbūt ne no tā paša cilvēka, kam dāvājām mīlestību, bet tā tik un tā atgriezīsies un simtkārtīgi. Atšķirībā no materiālajām lietām, mīlestība ir neierobežota. Tu neko nezaudēsi, ja dalīsies mīlestībā, piemēram, labestības dienā kopā ar citiem palīdzi sakrāt naudu mazajiem bērniem. Vienīgais veids, kā zaudēt mīlestību, ir paturot to sevī.
Saprotams, ka ir bailes dāvāt mīlestību, jo bail, ka neizdosies, nesapratīs vai atgrūdīs, bet, ja neriskēsi, nekad arī neuzzināsi, kā tas būtu. Iespējams otrs atgrūdīs, jo pašam ir bailes, jo viņa sirds ir tukša. Baidās noticēt. Mīlestība jādāvā otram bez nosacījumiem, ko tas prasīs atpakaļ. Jo kas tā par dāvānu, ja dod, bet domā, ko otrs tev dos pretī. Negaidi neko! Attiecībās noteicošais ir tas, cik daudz esi gatvs dot un cik daudz esi gatavs ņemt. Ne vienmēr mēs esam gatavi dot tik pat daudz, cik otrs. Tā vietā, lai domātu, ko partneris var dot jums, padomā, ko tu esi gatavs dot savam partnerim.
(Turpinājums sekos…)
Elīna Poste