Līdz oktobra beigām kārtīgam latvietim visai ražai jābūt mājās un 31. datumā jau ir svinams Visu svēto dienas priekšvakars. Latviešiem saistība ar veļu laiku ir savas tradīcijas, bet nekas neliedz arī izrotāt ķirbi, iedegt tajā svecīti, jo radīt skaistumu, mājīgumu un siltumu nekad nevienos svētkos nav par daudz.
Latvieši miglainos un tumšos rudens vakarus sauc par Veļu laiku, kad mirušo gari apciemo savus tuviniekus. Tiem par godu ārpus mājas jāklāj galds ar ēdieniem.
Šajā laikā aktuāla ir arī zīlēšana:
- Ja pie ugunskura nolikti divi rieksti blakus mierīgi viens pie otra deg, cilvēkiem, kuri tos nolikuši, būšot laba kopdzīve.
- Pusnaktī meitenes nostājas spoguļa priekšā un trīs reizes izsukā matus. Tā darot, aiz viņas pleca vajadzētu parādīties topošajam vīram, ar kuru pēc gada meitene apprecēsies.
- Meitene mizo ābolu tā, lai būtu tikai viena miza. Pēc tam ar labo roku viņa met ābola mizu pār kreiso plecu. Nokritušā miza parāda topošā vīra iniciāļus.
Vēl ir veļu laika ticējumi:
- Kad veļu laikā matus griežot, tad tie vairs neaugot.
- Veļu laikā sestdienas vakarā nevajag ogles slāpēt, lai miroņiem neklātos grūti.
- Veļu laikā jāiet gulēt priekš pusnakts un nedrīkst atstāt uguni degot pāri pusnaktij, jo citādi piemeklēs visādas nelaimes.
- Rudenī pa veļu laiku saimnieks nedrīkst iet tālu no savām mājām, jo tad veļi var būt pret tām nelabvēlīgi.