Austrālietis ir iededzis brits peldšortos

Dalies ar šo bloga rakstu!

Ceļš līdz ķenguru zemei

Vasarā Rīgā iepazinos ar Austrālijas latviešiem, kas man pastāstīja par saviem pasākumiem Austrālijā – par Jauniešu un Kultūras dienām, kas ik gadu starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu pamīšus notiek kādā no lielajām Austrālijas pilsētām, kurās ir saglabājušies latviešu centri. Tā likās lieliska iespēja gan apmeklēt pasākumu, gan redzēt Austrāliju. Tā kā lidojums uz Austrāliju ir samērā dārgs, tad šķita loģiski tur pavadīt ilgāku laiku, un papildus Jauniešu dienām Sidnejā apmeklēju arī Annas Ziedares Vasaras vidusskolu Normanvillē, Dienvidaustrālijā, kas jau vairākus gadu desmitus katru Austrālijas vasaru apmāca vietējos latviešu jauniešus. Kopā brauciens izvērsās piecas nedēļas ilgs.

Rezervējot biļetes uz Austrāliju, iesaku izmantot tūrisma firmu pakalpojumus – caur airtour.lv, kas specializējas Austrālijas ceļojumos. Man izdevās atrast daudz lētākas biļetes nekā interneta aviobiļešu agregatoros, pat ieskaitot komisiju. No Rīgas uz Stambulu lidoju ar AirBaltic un tālāk ar Emirates Stambula–Dubaija–Sidneja, kur pēdējais lidojuma posms ir aptuveni 14 h ilgs. Kopā pa lidostām sanāca padzīvot aptuveni 35 h. Atpakaļ lidoju no Melburnas, un vienīgā atšķirība, ka pirms Dubaijas vēl apstājāmies Singapūrā.

Slavenā Sidneja

Protams, Sidnejā pirmais must see ir Sidnejas opera, kas ir patiešām iespaidīga. Papildus iesaku Harbour Bridge, no kura paveras labs skats uz operu un prāmju piestātnēm Circular Quay. Pats Sidnejas vēsturiskais centrs ir relatīvi kompakts, lai to varētu izstaigāt ar kājām. Pirmajā janvārī pēc Jaunā gada svinībām apmeklēju slaveno Bondi Beach, kas ir viena no vispopulārākajām pludmalēm Austrālijā. Vienīgais mīnus tāds, ka okeānā nav dienvidu zemei pietiekami silts ūdens. Protams, nav tik auksts kā Baltijas jūrā, bet ja gribas patiešām siltu okeāna ūdeni, tad jābrauc uz Floridu. Pilsētā vēl iesaku apmeklēt Sidnejas ostas parku netālu no Manly pludmales – tropiska idille pilsētā.

Karstā Melburna

Melburnā noteikti jāapmeklē Eureka tornis, no kura paveras skats uz pilsētu no augšas, un Federation Square. Melburna ir īpaša ar laneways – šaurām gājēju ieliņām ar dažādām hipsterīgām kafejnīcām, mākslinieku veikaliņiem un urbāno mākslu. Nevajag piemirst, ka janvārī Austrālijā ir vasaras vidus – karstāko dienu mūžā piedzīvoju tieši Melburnā, kur 3. janvārī ārā bija +40 °C.

Braucot no Melburnas uz Adelaidi, iesaku izvēlēties garāko, bet nenoliedzami tūristam labāko ceļu – The Great Ocean Road, kas ir viens no skaistākajiem ceļiem pasaulē. Šajā maršrutā atrodas arī tik daudzās Austrālijas pastkartītēs redzamie 12 apustuļi, kas ir erozijas dēļ gadsimtu gaitā izveidojušās iespaidīgas, no krasta atdalītas klintis.

Netālu no Melburnas ir Filipa sala, kur populārākā izklaide ir skatīties pingvīnu parādi, kad katru nakti pingvīni no okeāna atgriežas savās alās. Vērojot pingvīnus, ir jāuzvedas klusi, lai tie nenobīdos, tos nedrīkst traucēt, kā arī fotografēt ar zibspulzi.

Austrālijas latviešus iepazīstot

Latvieši, kas emigrēja uz Austrāliju pēc 2. pasaules kara, bija vieni no pirmajiem imigrantiem, kas pēc kara tika uzņemti Austrālijā, jo… latvieši galvenokārt bija baltas ādas krasas. Tas nav dīvaini, jo Austrālijā galvenais imigrācijas dokuments ilgu laiku bija pazīstams ar nosaukumus White Australia. Uzņemt baltiešus un latviešus tai skaitā toreiz Austrālijai nozīmēja atlikt to laiku, kad tai vajadzēs pieņemt arī citu ādas krāsu emigrantus.

Rasisms Austrālijā vēsturiski bija tikt spēcīgs, ka ilgu laiku vietējie aborigēni netika pieskaitīti pie Austrālijas iedzīvotājiem, bet tika uzskatīti par daļu no Austrālijas dabas jeb faunas. Lai gan tagad aborigēni ir ieguvuši oficiālu pilsoņu statusu, tomēr mūsdienās vēl atsevišķās Austrālijas sabiedrības daļās ir jūtams saspīlējums aborigēnu un balto Austrālijas iedzīvotāju starpā.

Tā kā austrāliešiem, tāpat kā citām imigrantu nācijām, ir aktuāli meklēt savas saknes, tad turienes latvieši ir privileģētā situācijā, jo diezgan viegli var atšķetināt savu izcelsmi un saistīt to ar Latviju. Daudzi Austrālijas latvieši interesējas par Latviju, apciemo to un turpina dažādas latviešu tradīcijas. Protams, tas variē no ģimenes uz ģimeni – vienā vairāk, citā mazāk. Tradīcijas un valoda tiek kopta, latviešiem satiekoties latviešu namos lielākajās pilsētās un kopā atzīmējot latviešu svētkus, piemēram, Jāņus. Jāņi gan Austrālijā ir jāsvin tad, kad ir visgarākā nakts, kas ir mazliet ačgārni, jo tas ir tāpat kā Jāņus svinēt Ziemassvētkos.

Tuvāk iepazīt Austrālijas latviešus man izdevās vasaras vidusskolā Normanvillē, kur Austrālijas latviešu jauniešiem mācīju Latvijas ģeogrāfiju. Tā bija iespēja atsevišķiem jauniešiem, kas nekad nav pabijuši kārtīgā ziemā, pastāstīt, kā mēs Latvijā ar to sadzīvojam, kā jākaisa ielas ar sāli un no rīta, braucot uz darbu, jātīra sniegs no auto. Vasaras vidusskolai, kā jau jebkuram citam pasākumam, kas notiek gadu no gada, ir savas tradīcijas – viena no tām ir dejot „Pērkonīti” līdz absolūtam spēku izsīkumam: bieži jaunieši dejo un mūziķi spēlē vairāk nekā stundu bez pārtraukuma.

Pārsteidzošā Austrālija

Manuprāt, pats interesantākais Austrālijā ir tās unikālā daba. Šķietami viss ir citāds nekā pie mums – augi, koki, dzīvnieki. Bieži gadās redzēt, kā skrien ne tikai ķenguri, bet arī var uzskriet virsū koalām, čūskām, milzīgām ķirzakām, okeānā var redzēt delfīnus, no arābu valstīm ir ievesti kamieļi. No ķenguriem īpaši ir jāuzmanās, braucot ar mašīnu, jo dzīvnieki var izskriet priekšā uz ceļa jebkurā brīdī. Dažās vietās uz ceļa var manīt arī koalas, kas pārvietojas lēnām, jo viņu barība – eikalipts – nav pārāk enerģiju dodoša. Dienvidaustrālijā, kur vasarā pārsvarā ir izkaltusi zāle, bieži var novērot ķengurus ieklīstam māju dārziņos, kur tie tiek pie svaigas, zaļas zālītes.

Austrālija, kaut arī kontinents, tomēr ir tikai viena liela sala un atrodas vairāk nost no pārējās pasaules, tāpēc, tur uzturoties, nedaudz var pārņemt izolētības sajūta, ko vairākas reizes minēja arī vietējie. Austrālija ir viena no visretāk apdzīvotajām vietām pasaulē, jo iedzīvotāji koncentrējas kontinenta dienvidaustrumu daļā – pārējā Austrālija ir maz apdzīvota. Tāda nomales sajūta pārņem, kad Dienvidaustrālijā veries okeānā un saproti, ka tur tālāk nekā vairāk nav – tikai Antarktīda.

Austrālijā iesaku nobaudīt meat pie – plaukstas lieluma gaļas pīrāgu. Visautentiskākā vieta, kur to baudīt, ir Harry’s Cafe de Wheels Sidnejā. Šajā nelielajā kioskā arī izvietotas fotogrāfijas, kur redzams, kā meat pie ēd dažādas slavenības. Ja esi dzirdējis Men at Work dziesmu Down Under, tad varbūt tajā esi saklausījis frāzi par vegemite sandwich, kas kalpo par universālu austrāliešu pazīšanas zīmi. Vegemite ir rauga ekstrakta sviests, kas, lai gan esot ļoti veselīgs, garšoja kā ekstremāli skāba nutella. Tā kaut cik ēdama paliek tikai, kad to sajauc ar Filadelfijas sieru. Vietējie gan to uzturā lieto samērā bieži, jo ēd jau no bērnības un ar to uzauguši. Austrālijā var izmēģināt arī dažādas citas eksotiskas delikateses, piemēram, krokodila vai emu gaļu

Interesanti fakti par pasaules otru pusi

• Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 4283 Austrālijas latviešiem ir dubultpilsonība (Latvijas un Austrālijas), kas ir otrs lielākais skaits aiz ASV.
• Austrālijai ir daudz līdzību ar Lielbritāniju. Principā austrālietis ir mazliet iededzis brits peldšortos. Var vilkt paralēles ar britu temperamentu un humoru. Ja lietosi amerikāņu vārdus, piemēram, automašīnas bagāžnieku nosauksi par trunk, nevis boot, tad vietējie uz tevi šķībi skatīsies.
• Krikets ir ļoti populārs sporta veids, bet vietējie ir izdomājuši arī savējo – Austrālijas futbolu.
• Austrālijā kontaktligzdas atšķiras no visas pārējās pasaules – līdzi jāved pārveidotājs.
• Austrālijā ir daudz dabas resursu. Tie, kas strādā raktuvēs, var ļoti labi nopelnīt.
• Austrālijas piekrastē dzīvo haizivis, un peldēties ieteicams tikai tam paredzētās vietās, kur dežurē glābēji. Vietējie haizivju draudu uztver nopietni, un neviens nepeldas neatļautās vietās. Ja kāds tūrists brauc gar pludmali un iedomājas izpeldēties kaut kādā nezināmā vietā, haizivs viņam var uzbrukt, un neviena, kas viņu varēs glābt, tuvumā nebūs.
• Tikpat nopietni, kā viņi uztver haizivis, austrālieši attiecas arī pret pretiedeguma krēma lietošanu. Šāds ieradums tiek veidots jau no bērna kājas. Pretiedeguma krēms jālieto noteikti, jo saule Austrālijā ir daudz spēcīgāka nekā Latvijā, un var apdegt, pašam nemaz nemanot.
• Eirovīzija Austrālijā ir ļoti populāra. Neskatoties uz to, ka paši nepiedalās, ne arī šis konkurss pie viņiem notiek, Eirovīzija ir ļoti skatīts raidījums. Kāpēc tā, neviens īsti nevarēja pateikt, laikam viņiem arī patīk redzēt dīvainas dziesmas un izrādi.
• Populārs ir vietējais automašīnu ražotājs un zīmols Holden. Daudz vairāk ar gāzi aprīkotu auto nekā Latvijā, gandrīz visās DUS ir iespēja uzpildīt gāzi.
• Austrālijas akcentā teikumi tiek pabeigti ar augšupejošu intonāciju, kas liek katram teikumam izklausīties kā jautājumam.
• Dienvidaustrālijā ap Adelaidi ir ļoti daudz vīna darītavu, un tās ir interesanta pieturvieta.
• 26. janvāris ir Austrālijas diena, kad Sidnejas apvidū 1788. gadā ieradās pirmie kolonistu kuģi no Lielbritānijas. Tā ir nacionālā brīvdiena līdzīgi kā Latvijā 18. novembris. Taču šī diena ir ļoti pretrunīga, jo aborigēniem tā ir Invāzijas vai Izdzīvošanas diena, un tad regulāri katru gadu notiek protesti. Austrālijā jau sen notiek diskusijas, ka jāmaina Austrālijas dienas datums uz citu, piemēram, dienu, kad Austrālijā sanāca pirmais parlaments.
• Ķenguru Austrālijā ir daudz, par to izmiršanu nav jāuztraucas. Var pat izņemt medību licenci un tos medīt. Ķenguru gaļu ēd ne vien cilvēki, bet tā tiek malta arī kaķu un suņu barības konservos. Ķenguru gaļā ir daudz olbaltumvielu, bet tā ir ar ļoti mazu tauku saturu (tikai 2%).