Interviju sagatavoja un no angļu valodas tulkoja Sanita Lontone – Machyna.
Latvieši ir dziedātāju tauta, mūsu mīlestība uz dziesmu ir kaut kas, ko var tikai sajust, vārdos to nodot nav iespējams. Masaki ir cilvēks, kuram to nebūtu jāskaidro, viņš izjūt šo mīlestību tik spēcīgi, ka ir atradis sevi latviešu dziesmās un cilvēki jau paspējuši viņu iemīlēt. Kaut viņš nav cilvēks, kas dzimis un audzis Latvijā, tas ar kādu mīlestību viņš dzied mūsu dziesmu kaverversijas un ar kādu mīlestību runā par Latviju, ne vienam vien liek just, ka viņš ir savējais. Viens no lielākajiem sapņiem Masaki ir dzīvot Latvijā un mia.lv to viņam no sirds novēl. Runājot ar viņu, radās iespaids, ka viņš ir ļoti atvērts un draudzīgs cilvēks, kurš mīl to, ar ko nodarbojas. Varam tikai novēlēt, lai visi viņa plāni un projekti piepildās.
Esmu dzirdējusi, ka esi bijis Latvijā. Pastāsti lūdzu par to, kā dzīve tevi atveda uz Latviju un ko šeit dariji?
Esmu bijis Latvijā piecas reizes, pirmo reizi 2014. gada martā aizbraucu kā apmaiņas students uz dažām dienām. Es apciemoju Jelgavu un Rīgu. Pirmo reizi, kad apciemoju Latviju, es jutos tā, ka šī būs valsts, kurā es palikšu tuvākajā nākotnē, es patiesi iemīlēju Latviju. Kad atgriezos Japānā, nolēmu braukt uz Latviju atkal kā apmaiņas students, tad nu tā paša gadā augustā, devos uz Latviju atkal, šoreiz kā ilgtermiņa apmaiņas students. Studēju Latvijas Universitātē. Paliku tur septiņus mēnešus. Tajā laikā iemācījos latviešu valodu, vēsturi, satiku draugus un iemācījos šo to no mūzikas. Kad apciemoju Latviju 2019. gadā ceturto reizi, jau biju uzsācis savu mūzikas kerjeru, jau sniedzu intervjas dažādiem medijiem, satiku savus fanus un jau sadarbojos ar dažiem māksliniekiem. Tajā pašā gadā apciemoju Latviju atkal – decembrī, tā ir mana pēdējā ciemošnās Latvijā. Nu jau divus gadus neesmu varējis doties uz Latviju sakarā ar situāciju pasaulē, bet ļoti ļoti vēlos atkal apciemot šo zemi, kad tas būs iespējams.
Kas tev lika iemīlēt Latviju? Vai ir kaut kas konkrēit no Latvijas kultūras, kas lika tev justies tik labi šeit? Vai ir kaut kas kas īpaši iepatikās un aizķērās sirdī?
Ir sarežģīti atbildēt, kas tieši lika man iemīlēt Latviju, nav tādas specifiskas lietas. Pirmo reizi apciemojot, man bija tā sajūta, ka šī ir zeme, kurā es vēlos palikt tuvākaajā laikā. Es pat nezinu iemeslu, kādēļ tā jutos, man patika viss – atmosfēra, cilvēki, valoda, ēdiens, dzērieni, man patika pilnīgi viss. Toreiz vēl nesapratu latviešu valodu, bet man sķita, ka šī valoda ir tiešām skaista un tiešām vēlējos komunicēt ar latviešu cilvēkiem šajā valodā.
Kā tu tik labi iemācījies latviešu valodu? Vai bez dziedāšanas tu arī lasi grāmatas latviešu valodā? Vai sarunājies ar kādu, kas nāk no Latvijas?
Es joprojām nesaku, ka es runāju ļoti labi latviski, tādēļ intervijas arī joprojām sniedzu daļēji angļu valodā. No vienas puses man ir viegli mācīties, jo latviešu valoda ir ļoti skaista, jums ir daudz skaistu vārdu un teikumu, man patīk izruna. No otras puses, man neiet viegli, mācoties latviešu valodu, piemēram, Japāņu valodā mums nav vīriešu, sieviešu dzimtes, mums ir nekatrā dzimte. Arī latviešu alfabēts – ir tik daudz nianšu, kuras nav japāņu valodā, pat izrunāt alfabētu ne vienmēr ir vienkārši, bet tieši tas ir iemesls, kādēļ šī valoda ir tik skaista. Es mācos šo valodu piecus sešus gadus, bet joprojām tā ir diezgan sarežģīta. Es saņemu ziņas no faniem latviešu valodā, es varu tās izlasīt un varu uzrakstīt kaut ko atpakaļ, bet runāt joprojām nav vienkārši. Es ceru tuvākā nākotnē runāt latviski labāk. Ar lasīšanu latviski man īpaši neiet, bet mani draugi ir mācījuši man runāt latviski caur Skype. Kā arī, mana meitene ir no Latvijas un viņa man māca runāt latviski katru dienu.
Esmu pārliecināta, ka ir daudz dažādu atšķirību starp mūsu valstīm un tu kā persona, kas ir pabijis abās zemēs un zina par ko ir stāsts, pastāsti lūdzu, kādas ir acīs krītošās atšķirības starp Latviju un Japānu?
Atšķirību protams ir daudz. Man šķiet, man būtu vieglāk uzskaitīt, kas ir kopīgs.
Piemēram, mūsu raksturi sakrīt, ir diezgan lidzīgi. Gan japāņu cilvēki, gan latvieši ir diezgan kautrīgi un uzreiz neatverās. Protams, ne visi ir tādi, bet pārsvarā tāda iezīme pastāv. Kā arī ēdiens ir diezgan līdzīgs. Japāņiem ļoti garšo latviešu ēdiens. Kad biju Lido ar saviem draugiem no Japānas, visiem ļoti garšoja tradicionālais ēdiens.
Pie atšķirībām es vēlētos piemināt to, ka latvieši ir gari, japāņi ne pavisam tādi nav (smejas).
Latvija nav liela valsts, savukārt Japāna ir viena no lielākajām pasaulē. Diemžēl ne daudzi Japānas iedzīvotāji zina, kas ir Latvija un es vēlējos pēc iespējas vairāk cilvēkiem pastāstīt par Latviju un tās kultūru, jo Latvija ir tik skaista, bet ne daudzi par to zina, tā tam nevajadzētu būt.
Valodas atšķīrība – gramatika un daudz citu īpatnību. Vēl viena atšķīrība ir tā, ka Japāna ir zināma ar pārstrādāšanās kultūru – cilēki pārāk daudz strādā, darbs ir kā prioritāte, pat ģimene aiziet otrajā plānā, darbs tiek nostādīts ļoti svarīgā vietā. Tā ir liela problēma manā valstī, cilvēki pat taisa pašnāvības dēļ tā, ka ir pārstrādājušies un izdeguši. Es nezinu daudz par latviešu darba kultūru, bet tā varētu būt atšķirīga no japāņiem.
Vienā no intervijām dzirdēju, ka tev patīk latviešu tautas dziesmas. Vai japāņiem ir kas līdzīgs?
Latviešu tautas dziesmas ir ļoti skaistas un līdzīgas japāņu tautas dziesmām. Tādēļ es tagad piedalos projektā, kurš apvieno latviešu un japāņu kultūras caur tradicionālo mūziku. Projekta nosaukums ir Etnozoom. Japāņu tradicionālā tautas dziesma – Sakura Sakura un latviešu tautas dziesmas iet roku rokā un skan ļoti labi kopā, tādā veidā valstis var iepazīstināt viena otru ar savām folkloras dziesmām.
Klausies projektā Etnozoom tapušo dziesmu šeit – Lēni, lēni/Sakura
Kādi ir tavi nākotnes plāni?
Mans sapnis ir dzīvot Latvijā. Mūzika ir tas, ko es daru, es mīlu mūziku, es mīlu Latviju un Japānu un es vēlos apvienot šīs divas valstis caur mūziku, pat ja es dzīvošu Japānā, es turpināšu muzicēt un vienot šīs divas kultūras, vēlos, lai latvieši vairāk zina arī par Japānu un viennozīmīgi vēlos, lai Japāņu cilvēki zina par latviju, latviešu kultūru.
Vēl viens no svarīgiem nākotnes plāniem ir mans projekts. Tas ir sākts septiņus gadus atpakaļ. Latvijai un Japānai ir savsarpējas sadraudzības pilsētas. Rūjienas sadraudzības pilsēta ir Higašigava, es pats esmu no Kobes pilsētas, kura ir Rīgas sadraudzības pilsēta, kā arī Jelgava ir draudzīgās attiecībās ar Tokušimu, tiesa gan, šīs pilsētas nav parakstījušas sadraudzības līgumu.
Mēs strādājam pie dažādiem projektiem, lai iepazīstinātu viens otra kultūru un lai uzturētu draudzību starp šīm pilsētām.
Vai tu dziedi arī japāņu valodā un ar to esi zināms savā zemē?
Es neesmu ļoti populārs Japānā kā dziedātājs, Latvijā esmu aktīvāks. Japānā es iedziedu dziesmas animācijas filmām. Kā arī dažreiz rakstu dziesmas citiem māksliniekiem.
Zem tavām dziesmām var lasīt komentārus no cilvēkiem, ka tu noteikti esi bijis latvietis iepriekšējā dzīvē, vai tu jūties tā, ka tā varētu būt taisnība? Bez dziedāšanas vai jūties vienots ar Latviju un tās kultūru?
Jā. Man šķiet es esmu bijis Latvijā kādā no dzīvēm. Es lasu komentārus zem savām dziesmām un esmu priecīgs, kad cilvēki raksta, ka esmu daļa no latviešu kultūras. Es mīlu Latviju kā latvietis un esmu priecīgs dzirdēt tāda veida komentārus. Es esmu lepns būt japānis, bet es mīlu Latviju. Pat bez dziedāšanas es jūtu vienotību ar Latviju. Mūsu kultūras ir ļoti atšķirīgas, bet ir daudz kopīga,pietiekoši, lai es justos tuvs gan Latvijai, gan Japānai.
Esmu saticis Latvijas prezidentu Levitu, kad viņš apciemoja Japānu un es biju uzaicināts uzstāties Latvijas vēstniecībā. Es biju pārsteigs, ka Latvijas pirmajai lēdijai patika mana mūzika un viņa zināja par mani un manu darbību.
Kur cilvēki var tevi atrast, sekot tavai darbībai?
Mana mīļākā platforma ir instagram: Masaki Nakagawa (@masaki.lv) • Instagram photos and videos.
Variet atrast mani arī Facebook: Masaki Nakagawa | Facebook.
Patreon: Masaki Nakagawa is creating music videos, songs | Patreon
Man ir arī Youtube kanāls, visi laipni aicināti apciemot to: (3) Masaki Nakagawa Music – YouTube.
4.5
5