1. Kritizēšana
Oooooo, kā latviešiem patīk visu un visus kritizēt! Brīžiem tam nav ne gala, ne malas. Tu vari būt gudrāks, Tu vari būt pieredzējušāks, bet tas nekādā veidā nepadara Tevi labāku par citiem. Kritizēšana vietā un nevietā liecina par to, ka Tu pats ar sevi neesi apmierināts. Kādēļ gan citiem no tā būtu jācieš? 99% cilvēkiem ir vairāk nepieciešama uzslava vai ieteikums, kā rīkoties labāk – tam ir vērtība. Bet ko dod tāda trula kritizēšana?
2. Citu vainošana
Ir tāds domu grauds, ka mēs neviļamies cilvēkos, bet gan savās ilūzijās par viņiem. Pirmkārt, citu vainošana vēl nav atrisinājusi pilnīgi nevienu problēmu uz pasaules. Otrkārt, brīžos, kad Tu gribi vainot kādu citu, visticamāk, Tu pats esi vainīgs. Piemēram, kolēģis neprot lietot printeri, vīrs nedāvina gana bieži puķes, vecāki Tev nemetas palīdzēt ikreiz, kad esi nonākusi nelāgā situācijā. Bet vai Tu esi piegājusi kolēģim un iemācījusi rīkoties ar printeri? Vai es vīram pastāstījusi, cik svarīgi Tev ir saņemt ziedus biežāk? Un vai Tu esi saviem vecākiem atklājusi, ka sagaidi no viņiem lielāku atbalstu? Jo vairāk Tu uzņemies pati atbildību, jo mazāk nepieciešamības vainot citus.
3. Kontrolēšana
Turēt konkroli savās rokās, tā ir patīkama sajūta, bet tā arī ir iluzora sajūta. Patiesībā Tu neko nekontrolē – ne citus cilvēkus, ne notikumus. Vienīgais, ko Tu vari patiešām konktrolēt, esi Tu pati. Pārspīlēta konktrole pār citiem rada milzu stresu, un ilgtermiņā Tevi izdedzina. Iemācīties nekontrolēt citus un ļaut notikumiem ritēt savu gaitu, patiesībā ir atslēga uz laimes sajūtu. Kad Tu izmēģini, kā tas ir – neko nekontrolēt, pirmā sajūta, kas pārņem, ir – wow, nekas slikts nenotika!
Foto avots: http://500px.com/photo/1663499
4. Dzīvošana pagātnē vai nākotnē
Jā, tas ir ļoti cilvēciski – nedzīvot tagadnē, bet to var uztrenēt gluži kā muskuļus. Atlaid pagātni – visas kļūdas, skumjas, pāridarījumus u.tml. Tu nevari to mainīt, Tu nevari tur atgriezties. Tāpat arī pārstāj uzstādīt sev notiekumus par nākotni, piemēram, es piepildīšu savu sapni, tad kad būšu pabeidzis augstskolu, uzcēlis māju, nomaksājis kredītu utt. Tā diena var arī nepienākt, tad kādēļ nedarīt jau tagad to, ko patiesībā vēlies?
5. Citu mācīšana, kā dzīvot
Tu vari dalīties ar savu pieredzi, zināšanām, atklājumiem un dzīves pārdomām, bet Tev ir jāspēj pieņemt fakts, ka tas, kas der Tev, gluži vienkārši var nederēt citiem. Ja kāds pie Tevis vēršas pēc padoma un pamācības, tas ir brīdis, kad vari dalīties. Visu pārējo laiku – diemžēl jāpatur pie sevis.
6. Baidīšanās
Cilvēku dzīve nav iedomājama bez bailēm. Tās mūs sargā un ir izdzīvošanai nepieciešamas. Taču tās var arī spēcīgi ietekmēt Tevis pieņemtos lēmumus un Tavu rīcību. Neļauj bailēm atturēt Tevi no savu sapņu realizēšanas, ieviest jaunas lietas savā dzīvē, pieņemt izaicinājumus un piedzīvot jaunu pieredzi.
7. Iespaida atstāšana
Mēs, latvieši, esam samērā pārņemti ar to, ko par mums domā citi un kā atstāt iespaidu uz citiem. Tā dēļ mēs esam gatavi iepirkt nenormāli daudz drēbes, labu mašīnu, lielu māju, doties dārgos ceļojumos un darīt visas citas “pareizās” lietas. Tas viss Tevi piespiež būt par tādu cilvēku, kāda Tu neesi. Vai daudz būtiskāk nebūtu izzināt sevi un darīt to, kas Tev patiešām patīk? Kā vērta ir tāda dzīvošana – kā citiem patiktu? Un galu galā – kad tad Tu dzīvosi sev?
8. Žēlošanās
Ar žēlošanos tā lielākā problēma ir tā, ka Tu pārāk koncentrējies uz to, kā Tev nav, Tu nenovērtē to, kas Tev ir un pilnīgi noteikti neredzi, kā iegūt to, ko vēlies. Kur gan Tu vari nokļūt ar žēlošanos? Nekur! Nomaini fokusu un tā vietā koncentrējies uz to, kas patīkams notiek Tavā dzīvē. Vēl vairāk – neļauj žēloties arī citiem, bet pajautā – ko viņi ir darījuši, lai justos labāk.
9. Raizēšanās
Raizēties par to, kas notika, varētu notikt vai varētu arī nenotikt paņem tik daudz enerģijas. Citējot filmu 7 gadi Tibetā: “Ja problēmu var atrisināt, kādēļ raizēties? Ja problēmu nevar atrisināt, ko līdz raizēšanās”? Vai tas, par ko Tu raizējies šodien, būs aktuāls pēc gada vai diviem? Visticamāk, nē. Tad tiešām – ko līdz raizēšanās?
10. Nelaipna izturēšanās
Vidējais latvietis negrib sevi apgrūtināt ar lieku emociju izrādīšanu, bet tas viss sasummējas un kopumā mēs esam skumja tauta. Ja katrs ik dienu vairāk teiktu “paldies”, “Tu šodien brīnišķīgi izskaties,” “cik burvīga diena,” “ko labu šodien es varētu paveikt,” biežāk smietos un izturētos pret citiem ar īpašu laipnību, mēs katrs atsevišķi un kā tauta kopumā būtu daudz laimīgāki.