Pirmais bērns

Pirmdzimtie ir dabiski līderi un ar izteiktu atbildības sajūtu. Viņi mērķtiecīgi cenšas piepildīt savus sapņus, dzīvi uztver nopietni un viņiem piemīt vēlme palīdzēt citiem. Pie mīnusiem jāmin situācijas, kad pieaugušo dzīvē vecākais bērns kļūst pāratbildīgs. Viņam parādās pārlieku tieksme kontrolēt, bailes kļūdīties un likt citiem sevī vilties. Viņš var veidot pārāk augstas prasības pret sevi un citiem, kā arī izjust nepieciešamību vienmēr būt uzvarētājam. Tā kā dzīve tiek uztverta izteikti nopietni, pirmajam bērnam pietrūkst viegluma un rotaļīguma, ko viņš nespēj ieviest savās attiecībās ar draugiem un vēlāk arī savā jaunajā ģimenē.

– Atbrīvo sevi no vēlmes vienmēr būt perfektam un ļauj sev kļūdīties.

– Iemācies pasmieties par sevi un daļu no savām problēmām uztvert vieglāk.

– Liec savām spējām strādāt Tavā labā un sasniegt virsotnes, kur vēlies nokļūt, nevis kļūsti par savu izcilo spēju ķīlnieku.

Vienīgais bērns

Vienīgie bērni nereti ir samērā līdzīgi pirmajiem bērniem. Arī viņi ir patstāvīgi un ar izteiktu atbildības sajūtu, taču tas viņos attīsta perfekcionismu. Visbiežāk vienīgie bērni ir konservatīvi savos lēmumos un uzskatos, viņiem nekad nav bijis jācīnās par vecāku uzmanību, tādēļ atsevišķās situācijās pieaugušo dzīvē viņiem ir grūti cīnīties par savu taisnību. Pie pozitīvajām īpašībām jāmin, ka vienīgie bērni ir loģiski, labi oragnizatori un pašpietiekami ar labi attīstītu pašapziņu. Savukārt negatīvās – viņi var būt pārāk prasīgi, necieš kritiku, nespēj atzīt, ka ir pieļāvuši kādu kļūdu un viņiem ir grūti piedot pāridarījumus. Tātad no vienas puses būt vienīgajam ir labi – jo tā ir iespēja vienmēr būt gudrākajam, svarīgākajam un labākajam, bet tai pat laikā nav bijusi iespēja iemācīties sadarboties un veidot draudzīgu komunikāciju.

– Ievies dzīvē jaunas lietas, meklē vieglumu un harmonizē savu nopietnību.

– Iemācies pieņemt tos, kas nav piedzimuši ar tik labu pašapziņu, esi iejūtīgs.

– Atrodi dažus, bet ļoti labus draugus, kam vari uzticēties.

500px.com:photo:6412495

Foto avots: http://500px.com/photo/6412495

Vidējais bērns

Vidējo bērnu ir grūti ielikt vienā rāmī, jo viņš var nosvērties gan uz jaunākā bērna, gan arī uz vecākā bērna lomu ģimenē. Viņu pozīcija var izvērsties neapskaužama, ja viņam nav iespējas atrast savu vietu ģimenē – viņš nevar būt jaunākais, mīlētākais un lutinātākais, arī ne gudrākais un atbildīgākais. Šādos brīžos viņi var kļūt negatīvi un destruktīvi, lai sev pievērstu uzmanību. Savukārt atrodot savu vietu ģimenē, vidējie bērni kļūst par vidutājiem – ir ar visiem draudzīgi, prot pielāgoties, izvest citus no strīda situācijām un harmonizēt attiecības. Visbiežāk viņi ir introverti un mierīgi pēc savām rakstura iezīmēm.

– Meklē savu ES būtību un attīsti tikai sev piemītošas īpašības. Necenties sevi salīdzināt ar citiem – Tu taču esi unikāls!

– Tev nav jābūt draudzīgam ar visu pasauli. Meklē labus un uzticamus draugus, kuri arī pret Tevi izturēsies tikpat labi, cik Tu pret viņiem.

– Atrodi veidus, kā balansēt savas negatīvās domas un izjūtas – atrodi tās nodarbes un izklaides, kas Tev liek justies labi.

Jaunākais bērns

Pēdējais dzimušas bērns neapšaubāmi ir ģimenes luteklītis un ļoti ātri iemācās ar to manipulēt. Tā kā viņam nekad nebūs ar nevienu jākonukurē un jācīnās par vecāku mīlestību, jaunākie izaug pozitīvi, priecīgi, ekstraverti un kopumā ar dzīvi apmierināti. Bieži vien viņi ir saņēmuši daudz uzmanību, tāpēc viņiem patīk atrasties centrā un visur pa vidu. Pie mīnusiem jāmin, ka pēdējiem dzimušajiem ir grūti būt disciplinētiem, viņi arī netiecas pēc sasniegumiem un ir pieraduši visu viegli iegūt. Pie plusiem var pieskaitīt, ka jaunākie ir radoši, viegli iejūtas jebkurā sabiedrībā, ir kompāniju dvēseles un prot arī apkārtējiem uzlabot noskaņojumu.

– Izbaudi sajūtu, kad pats esi noteicējs un uzņemies atbildību par notiekošo.

– Necenties vainot citus savās nelaimēs un atrodi pats, kurā brīdī pieļāvi kļūdu.

– Iemācies klausīties citus cilvēkus un ņemt vērā viņu domas, ne visa pasaule griežas ap Tevi.

Titulbildes avots: http://500px.com/photo/13007553