gita_120Raksta autore:

Gita Līna Loca
Mīļa mamma un sieva.
Bloga gita.prieksgatavot.lv autore.
Seko tviterī: @gicish

Ar ko sākt?

Tā kā mēs  vēlējāmies būt neatkarīgi, tad šajā ceļojumā devāmies ar personīgo auto  – pār Baltijas jūru pārlīgojāmies ar prāmi līdz Zviedru zemes krastam un tad, automašīnā pavadot gandrīz visu dienu, nonācām līdz mūsu ceļojuma augstākajam punktam – Kristiansundai. Šeit sākās mūsu īstenais Norvēģijas ceļojums skaistā jūnija beigās, kad attiecīgajos platuma grādos, naktīs tumsa tā arī neiestājās un pa kempinga mājiņas logu uz visām pusēm pavērās skats uz vareniem kalniem, kuru galotnes iestiepās tālu mākoņu segās un gar to sāniem šļācās mazāki un lielāki ūdenskritumi. Iesaku uz Norvēģiju doties tieši šajā laikā, jo tad mazākie kalnu avotiņi vēl nav izžuvuši un ūdenskritumu skaitam nav iespējams izsekot līdzi, turklāt ierasti lielie ūdenskritumi ir vēl lielāki un varenāki.

Brīnumskaitā daba

Tālākais mūsu ceļojums turpinājās gar Atlantijas okeāna krastu uz leju jeb Dienvidiem, apskatot gan mazās pilsētiņas un ciematiņus, gan tādus jau iecienītus tūristu objektus kā visiem labi zināmo Troļļu ceļu, kas izvijas 11 serpentīna līkumos, Dalsnibba kalnu, kas paceļas 1500 m virs jūras līmeņa, gan Septiņu māsu ūdenskritumu un Geirangera fjordu, kas atrodas Dalsnibba kalna pakājē un, pa kuru, starpcitu, ir vērts izbraukt arī stundu garā braucienā ar kuģīti. Mūsu apskatei neizpalika arī Eiropas lielākā ledāja Jostedāla atzara apskate Briksdālē, kurš, diemžēl jāatzīst, ka ar katru gadu atkāpjas arvien vairāk, tādēļ pasteidzies to aplūkot, kamēr nav par vēlu!

Nedaudz sporta un apjausmas

Esot Norvēģijas Dienvidos, uzskatu, ka noteikti ir jāuzkāpj arī Preikestolen klintī – uzkāpjot tās virsotnē, prātā nemanāmi iezogas doma – cik gan cilvēks ir niecīgs! Tiem, kas ikdienu pavada biroja krēslā, kāpiens varētu šķist grūts – tas aizņem aptuveni 40 minūtes vienā virzienā gan pa skaistu kalnu taciņu, gan pa klinšainiem akmeņiem, kur jādomā vismaz pieci soļi uz priekšu, gan pa purvainu laipiņu, taču gala mērķis ir tā vērts!

Atelpa no kalniem – Bergena un Oslo

Lai iegūtu kaut nelielu kontrastu elpu aizraujošajiem neskartajiem dabas skatiem, der iegriezties arī Bergenā, kas slavena ar savu zivju tirgu. Un jā – tas nudien ir brīnišķīgs, jo, pateicoties tieši tajā baudītajām zivīm, es tās sāku iekļaut arī savā ēdienkartē, jo pirms tam no tām centos turēties pa gabalu. Dodoties uz šo pilsētu ir jārēķinās, ka tās klimatu ietekmē Golfa staumes un vidējā gaisa temperatūra, piemēram, jūnijā ir +15 grādi un, kā mēdz teikt,  tā ir arī lietus pilsēta, kurā saule spīd vien 11 dienas gadā – mums laikam īpaši paveicās, jo tur pavadīto nepilnu trīs dienu laikā saule mūs lutināja.

Pilnīgs pretstats ierastajam ceļojumam un dabasskatiem ir arī Norvēģijas galvaspilsēta Oslo. Lielisks veids kā šo pilsētu aplūkot iespējami ātrākā veidā ir ar velosipēdu īri – tādējādi  var apskatīt dažādus apskates objektus pārlieku nenogurdinot kājas un neuztraucoties par parkošanos, jo īrēto velo novietnes ir bieža parādība pilsētā – kad vajag, noliec, kad nepieciešams atkal braukt – noskenē kartīti un dodies tālāk!

Kam jāsagatavojas

Jāatzīst, ka dodoties uz Norvēģiju, vajadzētu sagatavoties ar pārtikas krājumiem, ja vien nav vēlme tērēt daudz līdzekļu, jo gan pārtika, gan arī degviela automašīnai tur ir dārga. Turklāt ar līdzi paņemto pārtiku ir iespējams būt tuvāk dabai, jo piknika galdiņi ar krēsliem Norvēģijas šauro ceļu malās ir atrodamas samērā bieži. Un runājot par šauriem ceļiem – braucot ar auto jātur acis vaļā ne tikai tādēļ, lai pamanītu apkārt esošo skaistumu, bet arī lai laikus spētu noreaģēt uz aitām, kuras mierīgi gulšņā uz ceļa aiz kāda klinšaina līkuma vai arī, lai spētu izmainīties ar kādu, tā saucamo, kemperi uz šaurajiem un līkumainajiem ceļiem.

Foto: Billijs Locs