Rakstu no angļu valodas tulkojusi Zanda Pilāte

Depresija ir viena no galvenajiem slimību cēloņiem visā pasaulē, bet vēl joprojām pastāv daudz un dažādi mīti  par tās izcelsmi. Cilvēki, kuri pārdzīvo depresiju, bieži vien saskaras ar stigmu un aizspriedumiem, tāpēc ir svarīgi sabiedrību izglītot ar faktiem par depresiju un mentālo veselību kopumā.

“Depresija nav īsta slimība” 

Daudzi cilvēki kļūdaini uzskata, ka depresija ir tikai skumjas, vai pat vāja rakstura pazīme, bet patiesībā depresija ir sarežģīts mentālās veselības traucējums. Tai ir sociāla, psiholoģiska un bioloģiska izcelsme un to var ārstēt dažādos veidos.

“Antidepresanti vienmēr izārstē depresiju”

Depresija ir ārstējama. Ārsts var izrakstīt antidepresantus un šīs zāles var izmainīt smadzeņu ķīmiju un palīdzēt risināt dziļi iesakņojušās bioloģiskās problēmas, tādējādi uzlabojot veselības stāvokli. Tomēr daudziem cilvēkiem nepietiek tikai ar antidepresantiem. Jūsu ārsts var ieteikt arī psihoterapiju vai sarunu terapiju. Medikamentu apvienošana ar sarunu terapiju ir izplatīta depresijas ārstēšanas stratēģija.

“No depresijas var vienkārši atbrīvoties”

Neviens neizvēlas būt nomākts. Daži cilvēki kļūdaini uzskata, ka tas notiek, ja cilvēks ļauj sev iegrimt bēdās vai skumjās. Pastāv maldīgs uzskats, ka to var izārstēt ar pozitīvām domām vai attieksmes maiņu.

Patiesībā depresija nav sevis žēlošanas, vājuma vai slinkuma pazīme. Tas ir veselības stāvoklis, kurā  smadzeņu ķīmiju, darbību un struktūru negatīvi ietekmē vides vai bioloģiskie faktori.

“Depresiju izraisa skumjš atgadījums jūsu dzīvē”

Ikviens dažreiz piedzīvo skumjas domas vai nelaimi. Piemēram, jūs varat justies apbēdināti pēc mīļotā nāves vai attiecību beigām. Šādi notikumi var palielināt depresijas risku, izraisīt neizskaidrojamus bezcerības, skumju un letarģijas periodus, var pat rasties domas par pašnāvību. Taču depresiju ne vienmēr izraisa negatīvs notikums.   Tā var rasties pēkšņi un neizskaidrojami, pat ja šķiet, ka jūsu dzīvē viss notiek labi.

“Ja jūsu vecākiem ir depresija, tātad jums arī tā būs.”

Ja jūsu ģimenē ir bijuši depresijas gadījumi, tas nenozīmē, ka arī jums tā būs. To cilvēks var sevī  neapzināti attīstīt pats. Ir labi zināt ģimenes veselības vēsturi, jo depresija mēdz būt arī iedzimta, bet nevajadzētu pārāk uztraukties par visiem riska faktoriem, kurus jūs tāpat nevarat kontrolēt. Tā vietā vajadzētu koncentrēties uz faktoriem, kurus jūs pats varat ietekmēt. Piemēram, izvairīties no pārmērīga alkohola un narkotisko vielu lietošanas, tas palīdzēs samazināt depresijas risku.

“Antidepresanti izmainīs jūsu personību”

Tas, ka antidepresanti izmaina smadzeņu ķīmiju,  var likties biedējoši un domāt, ka tie izmainīs arī personību un liks justies, kā pavisam citam cilvēkam. Antidepresanti ir paredzēti, lai mainītu tikai dažas ķīmiskās vielas cilvēka smadzenēs. Tie var palīdzēt mazināt depresijas simptomus, nemainot  personību. Ja nepatīk sajūtas antidepresantu lietošanas laikā, konsultējieties ar savu ārstu par alternatīvām ārstēšanas iespējām.

“Runāšana par depresiju tikai pasliktina situāciju”

Tas ir izplatīts maldīgs uzskats, ka depresijas apspriešana tikai pastiprina destruktīvās sajūtas un liek koncentrēties uz negatīvo pieredzi dzīvē, bet daudziem cilvēkiem būt vienatnē ar savām domām ir daudz kaitīgāk, nekā tās izlikt ārā.

Izrunāšanās par savām sajūtām ar atbalstošu, uzticamu un nenosodošu klausītāju uz brīdi var palīdzēt, bet daudzos gadījumos sertificēts terapeits tomēr ir labāk sagatavots, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu.

 

“Cilvēki ar depresiju ļoti daudz raud”

Ne vienmēr. Daudzi cilvēki, kuri sirgst ar depresiju, neraud, neizrāda milzīgas skumjas, slimība norit pilnīgi bez dramatiskiem simptomiem. Tā vietā viņi ir emocionāli “tukši” un var justies nevērtīgi un nekam nederīgi, nespēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Bezsimptomu depresija var ieilgt, līdz ar to ārstēšana  ilgstošāka .

“Vīrieši slimo ar depresiju mazāk kā sievietes”

Depresiju vīrietī var nepamanīt nedz viņa tuvinieki, nedz ārsti. Tas ir tādēļ, ka vīrieši retāk nekā sievietes runā par savām sajūtām. Viņi neizpauž acīmredzamas skumjas vai nomāktību, tā vietā vīrieši var būt dusmīgi, viegli aizkaitināmi vai nemierīgi. Daži vīrieši cīņā ar depresiju uzvedas ļoti neapdomīgi, aizraujoties ar alkoholu,  narkotiskām vielām vai citām atkarībām.