Iepazīsimies

Inga

Screen Shot 2014-04-14 at 14.29.39

Strādāju Liepājas Bērnu un jaunatnes centra struktūrvienībā “Jauniešu māja”. Braucot ar velo pašai ir lielisks veids kā piesaistīt jauniešus arī fiziskām aktivitātēm un veselīgam dzīvesveidam.

Anete

Anete

Esmu 26 gadus jauna. Savu ikdienu pavadu Rīgas 64. vidusskolā. Mudinu skolēnus un arī pati cenšos dzīvot pēc iespējas harmoniskāk ar apkārtējo vidi. Mans ikdienas pārvietošanās līdzeklis ir velosipēds, tāpēc priecājos, ka šogad iztikām bez liela sniega un arī ziemā bieži ar to varēju doties izbraucienos.

Līva

Screen Shot 2014-04-14 at 14.29.49

Strādāju vecrīgā, mīlu Mīļo, savu kaķi, rokdarbus un savu Zilo rumaku.

Natālija

Screen Shot 2014-04-14 at 14.30.03

24 gadi. Studēju sabiedriskās attiecības Rīgas Stradiņa universitātē. Strādāju sabiedrisko attiecību un mārketinga jomā. Riteņbraukšanas stāžs – ap 20 gadiem.

Velo un modes lietas

– Vai došanās uz darbu ar velosipēdu ietekmē Tavu apģērba izvēli?

Anete:
Jā,  noteikti tas ietekmē manu apģērba izvēli! Es cenšos vilkt pēc iespējas elpojošāku apģērbu. Noteikti svarīgi būtu neapģērbtie par siltu. Jāseko līdzi laika ziņām. Ģērbjos pēc iespējas vienkārši, bet tā lai pašai būtu arī patīkami šajā apģērbā staigāt visu dienu. Visbiežāk tās ir bikses un blūzīte.

Līva:
Noteikti neietekmē, tas pat dod lielāku vaļu!

Natālija:
Drīzāk, neietekmē, bet ik pa laikam pieķeru sevi pie domas, ka no rītiem, izvēloties apģērbu, paturu prātā, ka braukšu ar riteni.

Inga:
Protams, parasti izvēlos ērtu un laikam atbilstošu apģērbu.

– Velosipēds un īsi svārki / augstpapēžu kurpes ir savienojamas lietas?

Natālija:
Paradoksāli, bet grūtāk savienot ir velosipēdu ar garajiem svārkiem. Bet ar īsajiem – viegli. Protams, pavelkot apakšā legingus. :) Bet augstpapēžu kurpju un velosipēda savienojumam gan vajag katalizatoru – velosipēda groziņu, kurā ielikt augstpapēdenes, ko pārvilkt. Braukt ar augstpapēžu kurpēm banāli ir bīstami, es uzskatu.

Līva:
Es dievinu augstpapēžu kurpes! Visērtākais veids, kā tās nēsāt, ir braucot ar velo! :) Domāju, īsi svārki arī ir ļoti pat ok, ja tie iet komplektā ar legingiem vai šortiņiem. Ir iegādādājami īsi svārciņi jau kopā ar velošortiem velo preču veikalos.

Anete:
Augstpapēžu kurpes ir elementāri savienojamas ar velo. Uzvelkot tās, es gan cenšos braukt bez steigas, lai mans izskats saskan ar darbībām. Esmu ģērbusi arī īsākus svārkus, bet tās man tomēr nešķiet savienojamas lietas, jo braucot ar velo, ir jārēķinās ar pretvēju arī ļoti mierīgos laikapstākļos.

Inga:
Ar īsiem svārkiem nestaigāju, bet stiprā vēja dēļ Liepājā ir nācies siet garākus svārkus mezglā starp kājām. Augstpapēžu kurpes ikdienā nevelku, bet neredzu problēmu kāpēc nevarētu braukt ar velosipēdu augstpapēžu kurpēs.

Praktiskās velosipēdu lietas

– Kā ar velosipēdu nokļūt darbā neizpūrušai, nesasvīdušai un ar kosmētiku vietās, kur to uzklāji pirms devies ārā no mājas?

Anete:
Lai saglabātu matu sakārtojumu, es velku cepuri  vai  kapucīti, kā arī noteikti pirms darba sākuma der ieskatīties spogulī. Ja ir kādas svarīgas sapulces, kosmētikas uzklāšanu atlieku tikai pēc ierašanās darbā, bet ikdienā gan uzklāju to jau mājās. Noteikti jāpadomā par roku un sejas mitrināšanu, jo vējš sausina ādu. Sasvīšana ir viena no lietām, kurai pievēršu lielu uzmanību – tātad virsjakai ir jābūt atbilstošai laikapstākļiem. Es katru dienu sekoju līdzi laika ziņām, lai varētu pārdomāt, ko labāk nākamajā dienā ģērbt uz darbu. Un galvenais ir nesasteigt braukšanu, bet labāk izbraukt 10 min ātrāk.

Natālija:
Svarīgi atrast savu tempu un braukt mierīgi, kas nozīmē, ka ir jāizbrauc laicīgi. Nevajag pārāk silti ģērbties, bet arī saaukstēšanās risku neviens nav atcēlis. Protams, nerekomendētu taisīt „rakušku”, jo, piemēram, braucot pāri Vanšu tiltam, sekas ir neprognozējamas. Izlaist matus – arī slikta stratēģija, jo pārāk daudz vēja matiem nenāk par labu. 

Līva:
Jālieto noturīga kosmētika, taču to var uzklāt arī darbā, ierodoties ātrāk. Pret svīšanu gan laikam nekas nepalīdzēs, īpaši vasarā. :)  Es vienmēr nēsāju līdzi matu ķemmi un braucot apsienu lakatu.

Inga:
Liepājā vispār tā ir problēma – kaut kur nokļūt neizpūrušai :D Var izlīdzēties ar biezāku/plānāku (atkarībā no laika apstākļiem) cepuri, lai ikdienas frizūra neietu pa gaisu. Un var jau izvēlēties attiecīgu braukšanas ātrumu, lai fiziskā slodze neitekmē svīšanu. Kosmētiku vajadzētu izvēlēties, lai tā būtu pietiekami noturīga.

– Ko darīt, ja līst?

Līva:
Ja stipri līst, izvēlos nebraukt ar velo, bet ja mazliet, tad iesaku izmantot velopančo un cepuri ar nagu, kā piemēram, šo.

Natālija:
Apklāju riteni ar lietusmēteli. Ja pati lietus laikā braucu, tad abi esam zem lietusmēteļa. Mans mētelītis visu laiku ceļo velo grozā.

Inga:
Uz sēdekļa var uzsiet maisiņu un pieredze rāda, ka nereti noder arī celifāna lietusplašķītis, kas neaizņem daudz vietas somiņā.

Anete:
Ja līst lietus, ļoti noder aksesuāri, kurus arī piedāvā, piemēram, tour de rain. Pieliekot šo kapuci, var sevi pasargāt no izmirkšanas. Ja ir lietusmētelis, tad noteikti tas arī noder lietus gadījumā.

– Kur Tu atstāj velosipēdu, kamēr esi darbā? Kādus padomus vari dot šai jautājumā?

Līva:
Man ir paveicies, velosipēdu redzu pa darba vietas logu, tādēļ par nozagšanu nesatraucos. Bet neiesaku to pieslēgt uz ielas vai publiskā vietā, ja ir iespēja labāk izvēlēties kādu apsargājamu telpu. Jebkurš velo saslēdzējs ir atmūķējams. :)

Anete:
Riteni atstāju velo novietnē. Tā kā strādāju skolā, tad mana skola ir parūpējusies par drošām velo novietnēm, protams, ļoti svarīgi ir laba atslēga (drošības siksna), kura pasargā Tevi no velo nozagšanas. Naudu šajā lietā nav vērts taupīt.

Inga:
Pie darba ir velonovietnes, tur arī atstāju. Reizēm novietoju iekštelpās.

Natālija:
Man ir paveicies! Darba vietā ir ērts pagalmiņš, kur mans ritenis nevienam netraucē. Bet parasti cenšos „noparkot” riteni tā, lai to varētu ieraudzīt pa logu. Ja ne es, tad kolēģis, kas ik pa laikam ziņo, vai ir uz vietas.

– Kādi ir Tavi ieteikumi drošībai uz ceļa?

Natālija:
Iespēju robežās mēģinu braukt pa veloceliņiem un trotuāriem, protams, ar visu cieņu pret gājējiem. Man patīk braukt ar mūziku ausīs, tāpēc esmu īpaši uzmanīga. Vēl viena lieta, ko praktizē mana kolēģe un ko pati šajā sezonā plānoju ieviest – veloķivere. Viņa man teica: „Aizdomājies, kas Tev ir svarīgāks – izskatīties stilīgi vai Tava galva?”

Inga:
Vienmēr pielieku rezerves atstarotāju pie drēbēm vai somas. Tumšajā laikā mirgojošās velo lampiņas.

Anete:
Ceļu uz darbu esmu izvēlējusies drošāko – izvēlos braukt pa riteņbraucēju celiņu un tālāk pa ietvi. Noteikti jāuzmanās no iebrauktuvēm, jo mašīnu šoferi, braucot no sētas, nepaskatās, vai kāds riteņbraucējs netuvojas. Arī noteikti ir jāuzmanās no pieturvietām. Šajās vietās labāk stumt velo vai ļoti lēni braukt, jo gājēji savu uzmanību ir koncentrējuši uz sabiedrisko transportu, tāpēc nepievērš uzmanību, kas notiek apkārt. Viņi var pēkšņi sākt kustēties, ar velo ir ļoti grūti noreaģēt šādos gadījumos.

Līva:
Iesaku braukt mierīgi, bez stresa, atceroties, ja brauc pa ietvi, tad gājējiem ir priekšroka. Šķērsot ielu tikai tai paredzētā vietā un laikā (luksafors). Patiesībā braukt pa braucamo daļu ir daudz ērtāk, drošāk un ātrāk, ja ievēro ceļu satiksmes noteikumus. :)

Velosipēds – tas ir domāšanas veids

– Kādēļ Tu izvēlies pārvietoties ar velosipēdu?

Natālija
Katru rītu man ir jābrauc no Pārdaugavas uz centru vai uz universitāti. Ar sabiedrisko vai ar auto, lai tiktu 9:00, jāizbrauc ap 8:00, bet man no rīta riktīgi miegs nāk, toties nav nekas pretī pagriezt pedāļus. Risinājums, kas atbildēja abiem nosacījumiem bija pavisam tuvu – pagrabā. Man patīk arī doma, ka dienā esmu veikusi vismaz divus piegājienus fiziskām aktivitātēm. Dienās, kad braucu ar riteni, kruasānus un kūkas ēdu bez sirdsapziņas pārmetumiem. Gandrīz… :)

Līva:
Sākotnēji tā bija vairāk kā piederības zīme, aksesuārs, jo darba vieta atradās 5 min attālumā, ejot ar kājām, tomēr ar laiku sapratu, ka bez velo, kā bez rokām. Tas ir brīnišķīgs veids kā pārvietoties skaisti, ātri, ērti, harmoniski, aktīvi. :) Mans velo ir kā daļa manis, tas atspoguļo manu stilu, manu domāšanas veidu.

Anete:
Velosipēdu izvēlos, jo tas ir saskaņā ar mani. Tās ir 30 min dienas sākumā un 30 min dienas beigās, kad esmu aktīvāk izkustējusies, svaigā gaisā un varu sakārtot savas domas. Man ir ļoti svarīgi redzēt, kas apkārt notiek un izjust dienu visā pilnībā. Kad braucu ar velosipēdu esmu tieši tajā brīdī, kad varu redzēt cilvēkus un citus riteņbraucējus. Šajā ziņā riteņbraucēji ir ļoti taktiski un pieklājīgi, atšķirībā no cilvēkiem, kuri brauc sabiedriskajā transportā, kur dienu var sabojāt jau tajā iekāpjot.

Inga:
Ikdienā man ir sēdošs darbs, tādēļ labprāt uz un no darba dodos ar velosipēdu. Bieži vien ar velosipēdu sanāk pārvietoties arī ātrāk kā ar sabiedrisko transportu. Ērti, ātri un veselīgi.

– Kādēļ Tu citiem ieteiktu izvēlēties velosipēdu kā pārvietošanās veidu uz darbu?

Anete:
Braucot ar riteni noteikti var ietaupīt laiku un naudas līdzekļus, katru rītu un pēcpusdienu veiksmīgi pabraucu garām visiem sastrēgumiem. Var izbaudīt brīdi, kad ārā ir skaists laiks un uzņemt D vitamīnu no saules stariem.

Līva:
Tā ir lieliska laika un satraukuma pilnu mirkļu, ko mēdzam izjust sabiedriskajā transportā vai esot pie auto stūres sastrēgumos, ekonomija. Mana darba vieta ir Vecrīgā un man nav jāsatraucas par auto novietošanu. Velosipēds ir brīnišķīgs pilsētas vides aksesuārs. :) Jūties noguris pēc darba? Atliek vien uzsēsties uz velo, kad viss aizmirstas.

Natālija:
Skaidrs, ka tas ir dabai draudzīgi, ārkārtīgi veselīgi un tā ir arī lieliska iespēja ātri un bez korķiem nokļūt, kur vien vēlies. Bet par to visu jaukāka ir tā brīvības sajūta un vējš matos, kad brauc pa pilsētu no rīta un saulrietā. Grūti izskaidrot, bet noteikti jāpamēģina. :)