1971

Pirmais e-pasts pasaulē tika nosūtīts tālajā 1971. gadā. To paveica organizācijas ARPA (The Advanced Research Projects Agency jeb Perspektīvo pētījumu projektu aģentūras) pētnieki. Šo aģentūru uzskata par interneta priekšteča radītājiem.

1991

Tims Bērnerss-Lī, CERN (Eiropas elementārdaļiņu fizikas laboratorijas) darbinieks, izstrādāja vispasaules tīmekli (WWW jeb World Wide Web), kas ļāva internetam attīstīties neticamā ātrumā.

1992

Interneta pirmsākumi Latvijā tiek saistīti ar akadēmiskā tīkla „Latnet” darbību, kad internetu izmantoja vēl tikai zinātniskās informācijas pārraidīšanai.

1994

Par pirmo emuāristu uzskata Svortmoras koledžas studentu Džastinu Holu, kurš 1994. gadā izveidoja savu interneta vietni „Links.net”. Tajā laikā to vēl nesauca par blogu, bet gan par personīgo dienasgrāmatu. Džastins savu dienasgrāmatu uzturēja 11 gadus un kļuva par tādu kā personīgo dienasgrāmatu tēvu.

1995

Par pirmo ievērojamo sociālo tīklu tiek uzskatīts „Classmates”, kas radās 1995. gadā. Tajā varēja atrast savus klasesbiedrus. Servisa autors ir Rendijs Konredss. Saistībā ar „Classmates” internetā klīst kāds stāsts par Reju un Džīnu, kas ir, iespējams, pirmais pāris, kuri iepazinušies internetā. Rejs sociālajā tīklā ieraudzījis Džīnu no savas klases un pajautājis viņai, vai viņa atceras viņu. Uz to Džīna atbildēja: „Kā es varētu aizmirst savu pirmo mīlestību?” Tagad viņi ir precējušies un viņiem ir divi bērni.

1996

Par „Google” sākumu uzskata 1996. gadu, kad divi Stenforda universitātes studenti Lerijs Peidžs un Sergejs Brins radīja savu pētniecības projektu.

1995–1999

90. gadu beigās kļuva populāras interneta vietnes, kur bija jāveido savi profili un draugu saraksti. Pirmās tiešsaistes komūnas bija „Theglobe.com”, „Tripod” un „Geocities”.

90. gadu otrā puse saistās arī ar tādu interneta vietņu rašanos, kāda ir „Ask.fm”, kur lietotājiem ir iespēja sazināsies savā valodā visā pasaulē. „Open Diary” ir pirmais dienasgrāmatu serviss, kur varēja izveidot savus privātos emuārus, nemaz neprotot programmēt. Šī bija pirmā vietne, kur citi lietotāji varēja komentēt dienasgrāmatas.

1999

Pašā 90. gadu izskaņā tika radīti „LiveJournal” un „Blogger”, kas ir divi pirmie emuāru servisi.

2000

Savukārt 2000. gadā radās „Vikipēdija”. Tās autori Džimijs Veilss un Lerijs Sendžers radīja pirmo atvērtā koda tiešsaistes enciklopēdiju.

2002

Par nozīmīgu sociālo tīklu kļūst „Friendster.com”.

2003

2003. gads ir bijis ļoti ražīgs un nozīmīgs ar vēl četru grandu rašanos: „Skype”, „MySpace”, „LinkedIn” un „WordPress”.

draugiem.lv

2004

Viens no iespaidīgākajiem notikumiem sociālo tīklu vēsturē ir pasaulē lielākā sociālā tīkla rašanās – 2004. gadā Marks Cukerbergs Hārvarda universitātē radīja „TheFacebook.com”. Šajā pašā gadā piedzimst arī fotogrāfiju sociālais tīkls „Flickr”. Tikpat nozīmīgs 2004. gads ir arī Latvijai, jo tiek radīts „Draugiem.lv”. Uz Eiropas kartes, kuru zilā krāsā iekrāso Facebook, Latvija ir vienīgais pleķītis zem oranžās krāsas karoga.

2005

2005. gadā kļūst populāri video un top „Youtube.com”.

2006

Savukārt 2006. gadā tiek radīts pavisam atšķirīgs sociālais tīkls no visa iepriekšējā – „Twitter”.

2006–2008

Līdz 2008. gadam rodas arvien jauni un jauni dažādu veidu sociālie tīkli, no kuriem lielākie ir „Spotify”, „tumblr.”, „Groupon” un citi. Samērā ātri popularitāti sāk iegūt sociālie tīkli, kas domāti izmantošanai nevis datoros, bet gan telefonos.

2009

2009. gads ir „Foursquare” dzimšanas gads, kad interneta lietotājiem parādās iespēja norādīt savu atrašanās vietu.

2010

Tiek radīts pavisam jauns un unikāls sociālais tīkls „Instagram”.

2011

2011. gads saistās ar „Google+” sociālā tīkla izveidi.

2012

Savukārt 2012. gads pieder „Pinterest” palaišanai un tā straujajai izplatībai, kā arī „Vine” jaunajai video ērai.

Cik daudz sociālo tīklu viens cilvēks spēj aktīvi lietot ikdienā? Kurš būs nākamais lielais sociālais tīkls? Kādas jaunas un vēl līdz šim nepieredzētas darbības mēs varēsim veikt sociālajos tīklos? Cik tālu mūsu dzīvēs ienāks sociālie tīkli? Šie jautājumi vēl pagaidām paliek neatbildēti.

facebook-logo-on-glass

Foto avoti: http://blog.socialmaximizer.com, http://draugiem.lv, http://www.juyofo.com/