Runājot par vecumu, mēs runājam arī par sevi

Gēni veicina tikai vienu ceturto daļu cilvēka ilgmūžības. Pārējo ? Nu, tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet visvairāk no mums pašiem. Ne tikai no dzīves kvalitātes šajā brīdī, bet, bet no tā, cik pilnvērtīgi es spēšu dzīvot vecumdienās. “Ak, kad tas vēl būs…” “vecam tak daudz nevajag…” tas ir stereotips pārsvarā jaunu cilvēku vidū. Vecam cilvēkam nevis daudz nevajag, bet vecam mūsdienu cilvēkam daudz nav.

2020. gada 3. ceturksnī ikmēneša izmaksāto vecuma pensiju vidējais apmērs 364,32 eiro , bet vismaz desmitajai daļai jāiztiek mēnesī tikai ar 200 eiro vai pat mazāku pensiju. Tāpēc uz šo brīdi esošajiem 546 202 valstī reģistrētajiem pensionāriem daudz „nevajag”. Neko labāku nesola arī nākotne, jo pēc centrālās statistikas pārvaldes datubāzes uz šo pašu periodu vidējā alga mūsu valstī pēc nodokļu nomaksas ir 844 eur. Šodien vidēji katrs piektais iedzīvotājs ir vecumā virs 65 gadiem, šis īpatsvars ievērojami pieaugs, 2050. gadā sasniedzot jau gandrīz 30% no iedzīvotāju skaita. Šodien vienu pensionāru uztur trīs strādājošie, bet pēc 30‒40 gadiem tie būs tikai divi strādājošie, tāpēc gaidāms vai nu palielināts pensijas vecums vai palielināti nodokļi strādājošajiem, vai arī samazināts pensiju apmērs. Bet, ja tuvojoties vecumdienām, izvēlēsies dzīvot, piemēram, ASV vai Izraēlā, godīgi nopelnīto pensiju, apzinīgi maksājot nodokļus kaut visu mūžu, vari nesaņemt vispār.


Mēs visi esam gudri iemācīti dzīvot šodien. Bet pareiza izpratnē – ar ilgtermiņa domāšanu: “Ko es varu izdarīt šodien, lai dzīvotu labāk rīt?” Iegūt izglītību, paaugstināt kvalifikāciju, nopelnīt jumtu virs galvas utml. Kamēr ir tīri fiziska iespēja darīt visu iespējamo, lai novecojot varētu saglabāt tādu pašu aktīvu un nodrošinātu dzīvi, kā šodien. Ja pēc valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vidējā vecuma pensija ir 44 procenti no vidējās neto algas valstī, kā būs, ja, aizejot pensijā, ienākums saruks par gandrīz 60 procentiem? Mēs nedzīvojam, piemēram, Vācijā, kur iedzīvotāji ir sociāli nodrošināti un tā netiecas pēc dzīvokļiem īpašumā, kā tas ir pie mums, jo zina, ka pensiju apmērs viņiem dos iespēju apmaksāt arī īrētus dzīvokļus. Diemžēl Latvijā vēl ilgi paliks aktuāls jautājums par vienu no pamatvajadzībām – mājokli. Īres tirgū jau tagad trūkst dzīvokļu – atbilstoši katra rocībai un spējai maksāt. Ja dzīvoklis ir cenu robežās līdz 600 eiro mēnesī, un šodien vēl spēj to atmaksāt, vai tā būs vienmēr? Vai beidzot aktīvo darba mūžu, būs, ko maksāt par pajumti? Visdrīzāk par to, kur dzīvosi rīt, ir jādomā jau šodien.
Visā pasaulē valsts nodrošinātā pensija ir tikai daļa no tā, ko cilvēks saņem vecumdienās, bet lielu daļu veido uzkrājumi. Jebkādi – ar apdrošināšanu, bez apdrošināšanas, ar veselības apdrošināšanu vai tikai dzīvības apdrošināšanu… Variantu ir neiedomājami daudz, atliek tikai izvēlēties sev, savai rocībai un mērķiem atbilstošāko.

Vairāk interesantu materiālu par pensijām un uzkrājumiem Latvijā varat izlasīt arī Sortter blogā www.sortter.lv .

Domājam par mājokli šodien, krājam sev pensijai šodien. Un atceramies: labs pansionāts un cienīga aprūpe vecumdienās arī maksā naudu.