Turpinājums. Sākums: Bali. Pirmais stāsts

Žilbinoši sarongi, atraktīvas pārdevējas,  cenas tādas spriganas. Var uzlēkt ļoti augstu un noplakt zemu, zemu. Pludmalē gan tas nenotiek. Vai nu ņem vai paliec gribot. Bet citur?

Nauda un cenas

Protams, tu esi miljonārs . Ja tev ir ~70 dolāri vai euro , tev ir miljons. Cik tas ir neparasti! Atver maku – pilns, atver – pilns, pilnīgi kaitinoši, vai ne? Uz Bali var braukt gan ar eur, gan dolāriem. Mainīt naudu lidostā steigties nevajag, ja nu vienīgi taksometram, bet arī tur euro atpakaļ nemetīs. Līdzko tavas kājas ir uzliktas uz Indonēzijas zemes lidostas teritorijā, ir sajūta, ka te notiek kāds nesankcionēts mītiņš. Bet nē, tie ir taksometra šoferi, kuriem mūs, iebraucējus, vajag nu ļoti pat ļoti dabūt tieši sev. Valdība taksometra iegādi atbalsta kreditējot, un cīņa par tūristu ir milzīga, īpaši nesezonas mēnešos.

Busiņu vadītāji pie tirdzniecības centra

 

Taksisti gaida savus klientus pie restorāna

Visbiežāk taksometru ņem uz visu dienu. Dažos restorānos šoferiem ir pat sava uzgaidāmā telpa.”Musējais” taksists, reizē arī nedaudz gids. “Atrasts” internetā un laikus aizrunāts mūs sagaidīja lidostā un vizināja pa salas iecienītākajiem objektiem un visur, kur mēs gribējām. Dienas tūre 400 000-650 000 Indonēzijas rūpijas (IDR). Mēs maksājām 500 000 IDR (~ 30 eur ) par 10 stundām.

Foto no Facebook. Viņam bij’ tāda vajadzība nofotografēties ar mums. Reklāmai.

Pretēji iedzīvotāju ekonomiskai nestabilitātei, taksometri ir salīdzinoši labas, jaunas un īpaši koptas mašīnas. Jautāts, vai vietējie arī izmanto taksometrus, šoferis vien nosmējās. Laikam viņaprāt tas izskatītos diezgan neparasti. Vietējie brauc ar skūteriem. Ir, protams, kaut kādi noteikumi,  pat noteikums izmantot aizsargķiveres, bet kaut kā neviens sevi neierobežo, un brauc tik, cik vien uz tā var uzsēsties, gan bez aizsardzības, gan īpaši neievērojot satiksmes noteikumus. Kur brīvs, tur brauc.

Tikai pie viesnīcām , lielākiem veikaliem vai iestādēm, līdzko kādam jāšķērso iela, iznāk satiksmes regulētājs, aptur satiksmi un palaiž gājēju.

Skūterus nomāt iecienījuši arī tūristi, kas ir ļoti ērts un lēts parvietošanās līdzeklis.

Degvielas cenas 10 000 IDR/l (~0,60 euro).

Masāžas

Uz ieliņas, kur gandrīz viena aiz otras nosētas ar nelieliem masāžas saloniņiem, cenas aptuveni vienādas. Tikai diemžēl arī masāžas gandrīz vienādas :)   Materiālo apstākļu dēļ mācības skaistumkopšanas izglītības iestādēs nav pieejamas, meistares pielāgo perfekti apgūto vietējo Bali masāžu visos masāžas veidos. Aizej, piemēram, uz Thai , saņem Bali tradicionālo ķermeņa masāžu, aizej  uz aromterapiju, atkal tas pats. Taču apvainoties par to pat būtu neērti, jo viena masāžas stunda maksā vidēji 100 000 IDR (~6 euro) un Bali masāžai nav ne vainas. Starp citu, nezinātājs to pat ne vienmēr saprot. Baudiet, jo tā arī ir daļa no Bali salas šarma!

Medikamenti

Pirmās nepieciešamības medikamentu stendi atrodas gandrīz ikvienā pārtikas veikalā un nopērkami, sākot no pārdesmit centiem. Taču, ja nepieciešamas kādas specifiskas zāles, jājautā vietējo iedzīvotāju aptieka, kur ir citas cenas. Balinēzieši, kuriem ir veselības apdrošināšana, medikamentus saņem pat bez maksas. Tūristiem domātā aptiekā uzzinot cenu, uzreiz kļūsi vesels. Piemēram, Furosemid, kas Latvijā maksā nedaudz pāri 3 euro, maksā miljonu. Jā, jā miljons IDR, kas ir aptuveni 70 euro. Salīdzināšanai painteresējos, cik tad maksātu Estrogen, kas mūsu aptiekās nopērkams pa 16-18 eur, Bali aptuveni 40.

Ēdiens

Kūrortpilsētas restorāniņos divi cilvēki var paēst pa 20-30 eur.

Jimbaran Seafood pludmales restorānā 650 000 IDR par vakariņām diviem cilvēkiem pirmajā mirklī rada satraukumu, bet tad, saproti, ka tie ir nepilni 40 euro. Lai arī jāņem vērā fakts, ka samaksas brīdī klāt tiek pieskaitīts vēl nodoklis, kas ēdienkartē netiek norādīts , varbūt kādi 3 eur (50 000 IDR) klāt. Ahh… Un romantika!

Var taupīt un apēst, piemēram,  burgeru pa 60 centiem.

Var dabūt vietējo ielas kafejnīcu ēdienu. Tur gan redz tikai vietējos. Saka, esot ļoti garšīgi un kā par velti.

Vilšanās bija uz augļiem. Varbūt aprīlī nav īstā sezona.

Tomēr, ja kas, var pagrauzt augļu čipsus. Jebkādu augļu. Tādas graužamlietas tur ir labas!

Turpinājums : Bali. Trešais stāsts