Bruņinieku iela 75d, Rīga
Pirmdiena - Svētdiena: 10:00 - 20:00

Arī uzšaušana pa dibenu ir vardarbība

Dalies ar šo bloga rakstu!

Uz jautājumu „Vai Tu per savu bērnu?” 46% aptaujāto vecāku Latvijā atbild: „Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu”. Speciālisti un kampaņas „Necel roku!” organizatori kampaņas atklāšanas preses konferencē uzsvēra – arī sišana pa dibenu ir bērna disciplinēšanas vardarbīga metode. 

Necel_roku_kampana

Foto: http://mammamuntetiem.lv

„Ja jau šad un tad vecāki drīkst bērnam uzšaut pa dibenu vai paraut aiz auss, tas nozīmē, ka šad un tad vīrs drīkst iepļaukāt sievu?” kampaņas „Necel roku!” atklāšanas preses konferencē, kas notika šodien, 30. maijā, retoriski vaicāja kampaņas organizatore un „Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Portāla „Mammamuntetiem.lv” veiktā aptauja liecina, ka lielākā daļa Latvijas vecāku uzskata, ka uzšaušana pa dupsi nav vardarbīga bērna disciplinēšanas metode. Taču tā ir vardarbīga metode! Kampaņas „Necel roku!” mērķis ir nevis veicināt bērnu visatļautību, bet gan informēt vecākus par atvašu disciplinēšanas metodēm bez vardarbības, tāpēc portālā „Mammamuntetiem.lv” ir publicēta izglītojošu rakstu sērija, kurā smelties zināšanas, kā arī ir iespēja psihologiem uzdot savus jautājumus un bez maksas saņemt atbildes. Tāpat drīzumā tiks atklāta uzticības tālruņa līnija.

„Nekad nav par vēlu atvainoties savam bērnam par nodarīto un turpmāk meklēt veidus, kā viņu audzināt bez vardarbības,” uzskata I. Akmentiņa-Smildziņa.

Centrālais aptaujas jautājums bija: „Vai Tu per savu bērnu?”. Tas, ka 46% vecāku izvēlējušies atbildes variantu „Nē, tikai dažreiz uzšauju pa dibenu”, bija noteicošais, kas portāla „Mammamuntetiem.lv” pārstāvjus rosināja uzsākt kampaņu „Necel roku!”. „Daudzi vecāki uzšaušanu pa dibenu nesauc par pēršanu, jo nespēj sev atzīties, ka patiesībā pret savu bērnu izturas vardarbīgi. To var saukt dažādi, bet kopumā tā tik un tā ir sevis mānīšana,” kampaņas „Necel roku!” atklāšanas preses konferencē uzsvēra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.

Aptaujas „Vai Tu per savu bērnu?” dati:

Nē. Tikai dažreiz uzšauju pa dibenu 46%
Nē. To dara bērna tētis/bērna mamma 1%
Nē. Bērna pēršana ir vardarbība 29%
Agrāk pēru, bet tagad to nožēloju 12%
Jā. Tā ir normāla bērnu audzināšanas metode 12%

* Aptauja veikta Latvijā 2014. gada maijā; piedalījušies 1993 respondenti.

Analizējot šos datus, var teikt, ka kopumā 59% aptaujāto Latvijas vecāku atzinuši, ka viņu bērns tiek audzināts ar vardarbīgām metodēm. Pēc veiktās aptaujas datu publicēšanas vecāku vidū internetā izvērsusies nopietna diskusija, vai uzšaušana pa dibenu ir pielīdzināma pēršanai un vai pēršana ir vardarbīga audzināšanas metode. Tāpat daudzi vecāki pauž pateicību saviem vecākiem, jo uzskata, ka tieši saņemto pērienu dēļ izauguši par krietniem cilvēkiem. Tātad valdošais ir uzskats, ka bez pēriena par labu cilvēku izaugt nav iespējams.

„Vecāki bērnu pēršanai piešķir maģisku nozīmi. Un tomēr – jebkura personisko robežu pārkāpšana nav pieļaujama. To, kas nav pieņemams pieaugušo attiecībās, nedrīkstam akceptēt arī attiecībās ar bērniem. Pieaugušajiem būtu jāsaprot, ka audzināšanas mērķis ir nevis panākt, lai bērns kaut ko nedara aiz bailēm no pēriena, bet gan tāpēc, ka ir sapratis, kas ir nevēlama rīcība un uzvedība. Tie vecāki, kas ļoti asi iestājas par pēršanu kā pieņemamu audzināšanas metodi, visticamāk, jūtas vainīgi, taču nespēj to sev atzīt,” uzsver VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.

Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra „Līna” klīniskā psiholoģe Līga Liepiņa skaidro, kāpēc aptaujas dati rāda, ka bērnu pēršana ir tik populāra audzināšanas metode: „Visticamāk, tāpēc, ka daudziem vecākiem pašiem ir tieši šāda bērnības pieredze. Turklāt sabiedrība kopumā akceptē pēršanu. Bērna sapurināšana vai iepļaukāšana vecākiem palīdz atgūties no bezspēcības izjūtas – viņiem rodas iespaids, ka, šādi rīkojoties, tiek atgūta cieņa un vara pār bērnu. Tāpat sabiedrībā ir iesakņojies viedoklis, ka ar pēršanu bērnā var ieaudzināt morāles vērtības. Tomēr tas ir kļūdains uzskats. Fiziska ietekmēšana no vecāku puses, kuri citkārt samīļo, bērna psihē atstāj nopietnas sekas uz turpmāko dzīvi.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.