Atlikt savu dzīvi citu dēļ

Glābēju loma mums daudzām tik ļoti padodas! Esam izcilnieces! Bet kā Tu domā, kādēļ Tu nāci šai pasaulē? Lai dzīvotu kāda cita cilvēka dzīvi? Vai tāda ir Tavas dzīvības cena? Vai kāds Tev ir lūdzies: “Nedzīvo savu dzīvi, dzīvo manējo”? Es baidos, ka uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir “nē”. Katram mums ir sava dzīve un mums neviens nav devis tiesības no tās atteikties citu cilvēku labā. Nepatīk sava dzīve? Ko Tu esi darījusi, lai Tev tā iepatiktos?

Nepieņemt dzīves dāvanas

Mūsu galvā pastāvīgi tiek attīstīts kāds scenārijs – kā visam būtu jānotiek, kā visam jāizskatās u.tml. Viss, kas notiek ārpus šī scenārija, mums traucē un mēs to izstumjam. Ak, cik milzīga kļūda! Cik gan bieži vispār kaut kas notiek precīzi, kā mēs esam iztēlojušās? Patiesībā mūsu ziņā ir tikai izteikt vēlmi un izvirzīt mērķi. Kāds ceļš ejams līdz piepildījumam, to mēs vairs nespējam ietekmēt. Un gadās taču tā, ka mums ceļā nostājas dāvana, kaut vai nelaimes izskatā, bet mēs to nepieņemam, jo neredzam kopējo ainu. Piemērs, Tu ej pa ceļu, paklūpi un nolauz papēdi kurpei. Protams, Tava reakcija ir mērenas šausmas, kā tā varēja atgadīties un labās kurpes pa galam. Kas notiek 10 metrus uz priekšu pēc 10 sekundēm? Avārija. Vai šajā brīdī nolauzto papēdi Tu tomēr neuztvertu kā dāvanu?

queenchels.tumblr.com

Foto avots:  http://queenchels.tumblr.com

Neprast pateikt “nē”

Viena no mīļākajām sieviešu žurnālu tēmām. Lai cik par to runātu, mēs joprojām nespējam pateikt “nē”. Kad Tu nesaki “nē” citiem, Tu to saki sev. Bet tieši Tev taču jābūt pašai svarīgākajai savā dzīvē. Jā, šādi lēmumi mēdz būt kā žonglēšana ar mēģinājumu visas bumbiņas noturēt gaisā. Kļūsti par labāku žonglieri, sakārto prioritātes un pieņem lēmumu – kura bumbiņa var nokrist uz zemes. Un tici man, tā nesaplīsīs, bet atleks atpakaļ.

Šaubīties par to, ko vēlies

Šaubas ir Tavs lielākais ienaidnieks mērķu sasniegšanā. Kad esi ko nolēmusi, nešaubies vairs! Ir lietas, ko mēs varam ietekmēt, un ir lietas, kas nav mūsu ziņā. Izdari visu, kas ir no Tevis atkarīgs un palaid. Ja tas būs Tavs, tad tas notiks jebkurā gadījumā. Ja nē, tad nešaubīgi Tev ir domāts kas cits. Tavi lēmumi var būt pareizi un tie var būt arī nepareizi, bet nešaubies par tiem nekad.

Nenovērtēt dzīves pozitīvās lietas

Ar mums kas skaists notiek ik dienu, bet esam tik pārņemti ar visu pārējo, ka nepamanam. Ik pa laikam apstājies un palūkojies sev apkārt. Uz bērnu smaidiem, uz sauli debesīs, uz šo brīnišķīgo laikmetu, kurā dzīvojam – cik viss ir tik attīstījies, cik brīvi varam justies, nokļut visur, kur vēlamies. Dzīve taču ir patiesībā tik brīnišķīga! Ieraugi to!

media-cache-ak0.pinimg.com:originals:cc:49:8b:cc498b8a5348b8f0eed57f38b4c2e7b8.jpg

Foto avots: http://media-cache-ak0.pinimg.com/originals/cc/49/8b/cc498b8a5348b8f0eed57f38b4c2e7b8.jpg

Atļaut citu viedoklim kontrolēt Tavu dzīvi

Lielākā kļūda šajā situācija ir tā, ka Tu pati piešķir tiesības būt svarīgam citu viedoklim. Atņem šīs sevis pašas piešķirtās tiesības! Pieņem to, ka Tu nekad nevarēsi ietekmēt citu domas par sevi. Nekad! Viss, ko Tu vari izdarīt – nepiešķirt tam nozīmi un neasociēt sevi ar citu domām. Patiesībā taču neviens nevar ielīst Tavā ādā un nezina, kā ir. Līdz ar to viņu viedoklim lielākoties jau saknē nav iespējas būt pareizam un vērā ņemamam. Ja jau Tu nevari to ietekmēt, atļauj viņiem domāt, ko viņi grib, jo tikai Tu zini, kā ir patiesībā. Ja arī citi vēlēsies uzzināt, kā ir patiesībā, viņi nekad neizteiks viedokli, bet gan uzdos Tev jautājumu. Ielāgo – Tu esi tā, ko pati par sevi domā, nevis ko domā citi.

Just kaunu par pagātnes kļūdām

Kauns un vainas apziņa ir vieni no lielākajiem biediem mūsu pašapziņai, tādēļ, lai justos labi, ar tiem ir jāsalīgst miers. Pagātne nav nekas tāds, ko Tu vari izmainīt. Vienīgais, ko Tu vari darīt – ir pieņemt to. Tu vairs nedzīvo pagātnē, laid to vaļā. Pagātne Tev nevelkas līdzi, Tu to velc sev līdzi, nevarēdama pieņemt notikušo. Piedod sev un dodies tālāk. Tev ir visas iespējas būt šodien un visas nākamās dienas tādai, kā vēlies būt, un tam vairs nav saistības ar pagātnē notikušo.

Pārdzīvot, ka ne vienmēr rīkojies pareizi

Piešķir sev tiesības nebūt perfektai un atļauj sev kļūdīties. Tavas kļūdas attīsta Tavu personību un liek Tev iemācīties jaunas lietas. Bez šīs pieredzes Tu nekad nebūtu tāda, kada esi tagad un neatrastos tur, kur esi tagad. Nepareiza rīcība mums ir tikpat nepieciešama, cik pareiza. Dzīve būtu neapskaužami garlaicīga, ja visas būtu tik godīgas un pareizas. Dažreiz mēs esam spiestas tā rīkoties, lai nokļūtu tur, kur vēlamies. Tev jāizvērtē, kāda ir cena tam, ko vēlies iegūt un vai šo cenu Tu esi gatava maksāt.

Bēgt no problēmām, kuras var atrisināt

Šī ir viena no populārākajām spēlēm, ko mēs spēlējam. Spēli sauc “Man viss ir kārtībā!”. Tikai… cik ilgi Tu spēlēsi šo spēli un beidzot pieņemsi realitāti? Bēgšana un izstumšana rada mums ilūziju, ka problēma kā tāda neeksistē. Rezultātā mēs dzīvojam sevis rādītā paralēlā pasaulē, kurai nav nekāds sakars ar īstenību. Cik izdevīgi! Tā ne tikai tiek uzgriezta mugura reālajai dzīvei, bet šajā spēlē tiek iesaistīti arī apkārtējie cilvēki un var rasties pamatīgas ziepes, no kurām pēc tam izkļūt būs ļoti grūti. Risini savas problēmas! Absolūti visu var atrisināt, ja vien to pati vēlies. Negaidi, kamēr problēma pārtop par tik lielu negāciju, ka nezini tai vairs ne galu, ne malu.

obaz.com

Foto avots: http://obaz.com

Meklēt attaisnojumus, nevis pieņemt lēmumus

“Tu esi kļuvusi par ļoti sliktu darbinieci!”, “Tu nedzirdi, ko es Tev gribu pateikt!”, “Tu nekad neatrodi laiku, lai satiktu mani”… mēs dažādus pārmetumus saņem ik pa laikam. Kāda ir biežākā reakcija? “Jā, bet man ir tik daudz darbu, es nevaru visu paspēt!”, “Man nav laiks iedziļināties!” utt. Attaisnojumi, vieni vienīgi attaisnojumi. Uzdod sev jautājumu – “Vai Tu vēlies būt slikta darbiniece”? Un nākamais jautājums – “Ko Tu vari darīt, lai kļūtu par labu darbinieci?”

Nenovērtēt to, kas notiek tagadnē

Šī sajūta skar pilnīgi visus mūs. Mēs pastāvīgi tiecamies pēc kaut kā nākotnē, pēc tā, kas mums nav vēl šobrīd. Vai ļaunāk – mēs gaužamies par to, kā mums nav, bet nenovērtējam, kas mums ir. Vai tiešām, piemēram, divas rokas un divas kājas ir tik nenozīmīgi, lai mēs raudātu, ka mums nav jauna spīdīga mašīna? Ja Tev būtu par vienu kāju vai roku mazāk, kā tad Tu justos? Protams, nav jāieslīgst tagad bezgalīgā pateicībā par katru matu, kas ir uz galvas, bet ik pa laikam der apsēsties un padomāt pie sevis. Par ko Tu esi pateicīga?

Titulbildes avots: http://500px.com/photo/4836217